«Latvijai parāda spiediens būs krietni mazs un mēs paliksim kā valsts ar vienu no viszemākajiem parādiem pasaulē,» šodien preses konferencē pēc līguma parakstīšanas par 100 miljonu eiro jeb 70 miljonu latu aizdevuma piešķiršanu Latvijai sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Kā ziņots, šodien Vilks un Pasaules Bankas (PB) Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Harolds parakstīja līgumu par 100 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Latvijai, kas paredzēts sociālās palīdzības tīkla stiprināšanai un sociālajai jomai.
Finanšu ministra skatījumā, ļoti retas valstis pasaulē ir brīvas no parādiem, taču parādu līmenim ir jābūt tādam, ka sabiedrība to neizjūt, proti, jābūt mēreniem ikgadējiem maksājumiem un zemām procentu likmēm.
Latvijai, Vilka vērtējumā, parāds ir mērens.
Vilks šodien pauda pārliecību, ka līdz ar 100 miljonu eiro aizdevuma daļas saņemšanu «ir pielikts punkts» visai aizdevumu programmai.
Harolds atzīmēja, ka PB neaizdotu naudu, ja nebūtu pārliecināta, ka Latvija to spēs atdot, sakot, ka aizdevuma izsniegšanai bija piemērots laiks, jo Latvijai ir vēl daudz gadu, lai to atdotu.
Šis ir «diezgan izdevīgs darījums», sacīja Harolds, norādot, ka Latvijas parāds ir zemāks, nekā iepriekš prognozēts, kāds tas šai laikā varētu būt.
LETA jau ziņoja, ka šodien finanšu ministrs Vilks un Harolds parakstīja līgumu par pēdējās PB aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai.
Latvija paziņojusi, ka neizņems atlikušās aizdevuma daļas no Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), un šogad paredzēts saņemt tikai PB pēdējo aizdevuma daļu sociālajam sektoram 100 miljonu eiro jeb 70 miljonu latu apmērā.
Starptautiskā aizdevuma programma Latvijai noslēgsies šā gada beigās.
Latvijai starptautiskās aizdevuma programmas laikā, ko ir saskaņojusi Saeima, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, līdz 2011.gada beigām pieejams 7,5 miljardu eiro (5,27 miljonu latu) aizdevums, paredzot turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.
Saskaņā ar informāciju Valsts kases mājaslapā līdz šā gada 31.martam Latvija starptautiskā aizņēmuma programmā bija saņēmusi finansējumu 4,4 miljardu eiro (3,09 miljardu latu) apmērā. Tas nozīmē, ka no vēl pieejamā 3,1 miljarda eiro (2,18 miljardu latu) Latvija nav plānojusi izmantot 3 miljardus eiro jeb aptuveni 2,1 miljardu latu.
Līdz šim 1,1 miljardu eiro (773 miljonus latu) Latvija saņēmusi no SVF, 2,9 miljardus eiro (2,04 miljardus latu) no EK, 300 miljonus eiro (211 miljonus latu) no PB, kā arī 100 miljonus eiro (70 miljonus latu) veido Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ieguldījums AS «Parex banka» subordinētajā un akciju kapitālā.
Aizdevums Latvijai jāsāk atmaksāt 2012.gadā, kad SVF būs jāatmaksā 228,8 miljoni latu, pēc tam 2013.gadā vēl 343,3 miljoni latu. Pirmais maksājums EK jāveic 2014.gadā - 702,8 miljonu latu apmērā. Savukārt PB pirmais maksājums jāveic 2015.gadā, atmaksājot 42,2 miljonus latu.
Kā ziņots, SVF un PB maijā apstiprināja starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu piešķiršanu Latvijai.
SVF Latvijai iedalījis 170,7 miljonus ASV dolāru (84,67 miljonus latu), bet PB - 142 miljonus ASV dolāru (70,43 miljonus latu) lielu maksājumu.
SVF piešķirtais finansējums Latvijai «nodrošinās garantijas pret ārējo finanšu apstākļu neparedzētu pasliktināšanos», teikts SVF paziņojumā.
Latvijas valdība ir spējusi atjaunot uzticību un pārliecību un veicināt valsts ekonomikas atlabšanu, panākot ievērojamu progresu ceļā uz Latvijas mērķi ieviest eiro, teikts paziņojumā.
Arī PB apstiprinājusi 142 miljonus ASV dolāru (70,43 miljonus latu) lielu aizdevumu Latvijai sociālā sektora reformu programmai un sociālā drošības tīkla stiprināšanai.
Aizdevuma mērķis ir mazināt fiskālās konsolidācijas negatīvo ietekmi uz sociālo situāciju Latvijā.
