Teroristiskās organizācijas «Al Qaeda» līderi Osamu bin Ladenu izsekojis nezināms analītiķis no Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP). Šis analītiķis arī tagad nenosauc savu vārdu, noskaidroja aģentūra «Associated Press».
Bin Ladenu atradis analītiķis Džons, kurš pētījis Putina darbību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tieši viņš desmit gadu laikā esot vadījis ar bin Ladenu saistītu materiālu vākšanu un izpēti. Tāpat tiek ziņots, ka tieši šis eksperts norādīja uz kādu māju Abatobadā.
Šis eksperts arī bija kopā ar ASV vadību brīdī, kad visi sasēdās pie televizora ekrāniem un noraudzījās bin Ladena likvidēšanas tiešraidi. Viņš gan palicis aizkadrā un attēlā kopā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni nav redzams.
Bin Ladena atrašanās vietu viņš esot noskaidrojis jau 2010.gada vasarā, par to viņš arī iesniedza slepenu atskaiti.
CIP viņam neļauj personīgi runāt ar žurnālistiem, tāpēc mediju pārstāvji informāciju par šo analītiķi sākuši noskaidrot citiem veidiem.
«Associated Press» esot izdevies noskaidrot šī analītiķa vārdu, taču pēc CIP lūguma tas netiks publicēts, jo varenā izlūkošanas pārvalde baiļojas, ka viņu darbiniekam kāds atriebsies. Žurnālisti vienojās ar CIP, ka sauks viņu par speciālistu Džonu.
Sākumā Džons bijis viens no simtiem jauno darbinieku, kurus pēc 2001.gada 11.septembra terora akta pieņēma CIP Antiterorisma centrā. Viņš bija specializējies Krievijas un Balkānu pussalas izlūkošanā. Piemēram, tad, kad pie varas Krievijā nāca Vladimirs Putins, Džona uzdevums bija sameklēt iepriekš nezināmas ziņas par viņu.
2003.gadā Džons sāka strādāt Antiterorisma centrā, taču bin Ladenu viņam notvert neizdevās. Visus šos gadus viņš neatkāpās no amata, arī CIP vadība viņu nenomainīja. Viņam gan piedāvāja citu darbu ar paaugstinājumu, taču Džons atteicās, jo negribēja pamest bin Ladena meklējumus.
Džons bijis ļoti sīkumains - pārbaudījis un tad pārbaudījis vēlreiz ziņas par terorista biogrāfiju. Paralēli analītiķa darbam, viņš panāca, ka virs Pakistānas arvien vairāk lido bezpilota lidmašīnas. 2007.-2008.gadā viņš sāka runāt, ka vajag dot triecienu kaut kur Pakistānas teritorijā.
2007.gadā izlūki izsekoja bin Ladena kurjeru Abu Ahmedu el-Kuveitu, pieļaujot, ka viņš aizvedīs pie terorista Nr.1. Kurjeram sekoja trīs gadus. Ne visi kolēģi ticēja, ka Džonam būs panākumi.
2010.gadā el-Kuveitu izsekoja pie mājas Abatobadā, CIP gan bija šaubas, ka bin Ladens varētu dzīvot tieši šeit - apdzīvotā vietā, netālu no Pakistānas armijas kara akadēmijas. Džons gan domāja citādāk - arī citi augstu stāvoši «Al Qaeda» biedri dzīvojuši pilsētās.
CIP ievācās nelielā mājā, kas atradās netālu, tomēr neko detalizētāku uzzināt neizdevās.
Galu galā 2011.gada februārī Džons vadībai paziņoja, ka, protams, var turpināt izlūkošanu, taču diez vai izdosies noskaidrot ko jaunu. Mājas ieņemšana - lielākā cerība atrast teroristu, tomēr arī šāda iespēja nebūs mūžīga.
Ja Džons būtu kļūdījies un mājā nebūtu bin Ladens, viņam būtu lielas nepatikšanas.
2011.gada aprīlī Obama deva zaļo gaismu operācijai. 40 minūtes pēc operācijas sākuma operatīvie darbinieki paziņoja: bin Ladens ir likvidēts. CIP direktors kopā ar Džonu drīz vien Senātā vēstīja, ka bin Ladens ir miris.
Analītiķis, kurš vienmēr bijis ieturēts un aukstasinīgs, ticis pie vārda, lai senatoriem pastāstītu par viņa vadīto operāciju, taču pirmo reizi mūžā pazaudējis runas spējas.