Skatoties racionāli un pragmatiski, būtu ieteicami dažādos reģionos noteikt atšķirīgu minimālās algas līmeni, ievērojot ļoti atšķirīgo situāciju darbaspēka tirgos, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «DnB Nord bankas» analītiķis Pēteris Strautiņš.
Strautiņš: būtu ieteicams dažādos reģionos noteikt atšķirīgu minimālo algu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus viņš atzīst, ka politiski to būtu grūti akceptēt, jo reģionos ar zemākiem līmeņiem tas tiktu uztverts kā personisks apvainojums.
Savulaik ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) aicināja noteikt atšķirīgu minimālo algu dažādām profesijām. Strautiņš šādu pieeju noteikti atbalstītu, jo, viņaprāt, tas būtu efektīvs līdzeklis cīņai ar ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci valsts konkursos.
Līdzīga pieeja, bet ar citiem līdzekļiem, jau tiekot izmantota mežu nozarē, kur uzņēmumiem jāmaksā vismaz noteikts procents no vidējās algas nozarē, lai slēgtu darījumus ar AS «Latvijas Valsts mežiem». Strautiņa vērtējumā rezultāti tam bijuši lieliski, piespiežot uzņēmumus vismaz samazināt pelēkās naudas apriti.
Viņš norāda, ka arī Eiropā ir valstis, piemēram, Zviedrija, kur nav likumdošanā noteiktas minimālās algas, bet arodbiedrības ar darba devējiem vienojas par reģionāli diferencētām algu likmēm dažādās profesijās. «Tā ir daudz gudrāka pieeja nekā noteikt vienu minimālo algu visām profesijām visā valstī,» uzskata eksperts.
Pēc Strautiņa skaidrotā, minimālā alga novelk līniju, zem kuras «optimizēt» nodokļu maksājumus var tikai tie uzņēmumi, kas gatavi manipulēt ar deklarēto darba slodzes apjomu vai pilnībā nodarbināt cilvēkus pelēkajā ekonomikā.
Tāpat minimālā alga kalpojot par signālu, cik mazu algu ir pieņemami maksāt, kas noteikti ietekmējot daudzu uzņēmēju rīcību.
«Nav šaubu, ka ir cilvēki, kuri, pateicoties šai likumdošanai, saņem lielāku algu nekā viņi saņemtu citā situācijā. Tāpat nav šaubu, ka ir cilvēki, kurus minimālās algas noteikšana padara par bezdarbniekiem, jo alternatīvā situācijā viņi būtu strādājuši, kaut par ļoti nelielu atalgojumu, iegūstot pieredzi un vairojot iespējas nākotnē prasīt lielāku algu. Neviens nevar pateikt, cik šādu cilvēku ir, taču nav šaubu, ka šādas situācijas rodas,» sacīja Strautiņš.
Viņš saka, ka neviens nevar precīzi aprēķināt, kādas ir minimālās algas dažādās ietekmes uz nodokļu ieņēmumiem, nabadzības mazināšanu strādājošo vidū un bezdarbu. Tomēr, intuitīvi vērtējot, Strautiņam šķiet, ka pašreizējais minimālās algas lielums varētu būt optimāls, «cik vien vispār var runāt par minimālās algas noteikšanas pozitīvu ietekmi».
Vienkāršotā pieeja paredzot, ka minimālajai algai nevajadzētu būt virs 40% no vidējās, pirms tā sāk būtiski negatīvi ietekmēt bezdarbu. Pašlaik Latvijā šis slieksnis esot nedaudz pārsniegts, taču, ja ņem vērā iespējamu ēnu ekonomikas ietekmi, tad tā tas varbūt nemaz nav.
Ekonomikas eksperts pieņem, ka nākamgad vidējā alga saskaņā ar statistiku varētu būt tuvu 500 latiem, kas nozīmēs, ka minimālā alga pašreizējā līmenī veidotu 40% no tās.
Šogad minimālā darba alga ir 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,189 lati
Kā ziņots, Labklājības ministrija (LM) piedāvās nākamgad saglabāt minimālo algu tādā pašā apmērā, kāda tā ir šogad - 200 lati, aģentūrai LETA pastāstīja LM pārstāve Marika Kupče.
Normatīvie akti paredz, ka LM izstrādā priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu un iesniedz saskaņošanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP).
Ceturtdien, 11.augustā, NTSP tiks izskatīts priekšlikums saglabāt minimālo algu nākamgad tādā pašā apmērā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.