Drosmīgākie priekšlikumi izglītības nozarē ir Zatlera reformu partijas (ZRP) priekšvēlēšanu programmā, analizējot priekšvēlēšanu reitingos populārāko partiju programmas, secinājusi sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Marija Golubeva.
Eksperte: drosmīgākie priekšlikumi izglītības nozarē ir ZRP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ZRP sola principa «nauda seko skolēnam» pilnvērtīgo ieviešanu, izmantojot vaučeru sistēmu, saskaņā ar kuru vecāki paši lems, kurai skolai tiks viņu bērnam atvēlētais valsts finansējums, un skolu lielāku autonomiju mācību procesā. Pētniece uzskata, ka abi priekšlikumi ir pamatoti un atbilst mūsdienu izglītības vajadzībām, tomēr liberālu pieeju izglītības «tirgum» nepieciešams līdzsvarot ar kompensējošajiem mehānismiem, kas ļauj kvalitatīvu izglītību baudīt arī bērniem no trauslas sociālās vides, kuru vecāki nemeklēs saviem bērniem labāku skolu un citādi neatbalstīs viņus mācību procesā.
Pirmsskolas jomā ZRP piedāvājums ir vienādās pieejas principam simtprocentīgi atbilstošs: «Nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar «nauda seko bērnam» principu no 1,5 gadu vecuma.» Protams, panākt to varēs tikai tad, ja partija būs koalīcijā un partneri piekritis, ka tā ir prioritāte, uzsvēra Golubeva.
«Augstākās izglītības finansēšanas jomā drosmīgākus risinājumus piedāvā tieši ZRP, ierosinot finansēt augstāko izglītību ar valsts ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa būtu piesaistīta pie augstskolu beidzēju ienākumiem. Priekšlikums sakņojās liberālajā uzticēšanās cilvēku spējai pašiem izvēlēties savām un darba tirgus vajadzībām atbilstošu studiju virzienu, nevis paļauties uz valsts plānotāju it kā augstāku izpratni par lietām,» komentēja pētniece.
Runājot par «Vienotības» piedāvājumu izglītības nozarei, Golubeva norādīja, ka partijai ir ļoti pareizi uzstādījumi attiecībā uz vispārējo (pamata un vidējo) izglītību - konsekventi īstenot finansējuma piesaisti skolēnam, vienlaikus palielinot skolu patstāvību, nodrošināt labu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas un ģimenes materiālā stāvokļa. Ir labi, ka partija piedāvā vienu auditējamu rādītāju, pēc kura mērīt panākumus šajā jomā, - «panākt, ka, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu, vismaz 97% Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību».
Tajā pat laikā «Vienotība» piedāvā arī vienu šaubīgu pieeju - no 7.klases ieviest «proģimnāzijas programmu», kuras uzdevums ir sagatavot skolēnu turpmākām mācībām augstskolā, un «profesionāli orientēto programmu», kura sagatavotu skolēnu mācībām profesionālās izglītības iestādē. No pasaules pieredzes zināms, ka «early tracking» jeb skolēnu virzīšana uz sagatavošanos arodizglītībai vai akadēmiskajai izglītībai salīdzinoši agrā vecumā var veicināt sociālo noslāņošanos, kas ir pierādīts pētījumos Nīderlandē un Vācijā.
Augstākās izglītības jomā «Vienotība» piedāvā fundamentālās zinātnes finansēšanas sistēmas izmaiņas un atbalsta lielāku lomu ārvalstu ekspertiem augstskolu programmu vērtēšanā, kas ir vajadzīgi un pamatoti.
ZZS sola «kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības sistēmu», no konkrētām lietām vārdā nosaucot tikai pedagogu darba samaksas pilnveidošanu un skolu «materiālas bāzes» pilnveidošanu par Eiropas Savienības (ES) naudu. «Nav norādīts, kā tieši, izņemot nelielu finanšu stimulu skolotājiem, partija, kas jau vairākus gadus valda Izglītības un zinātnes ministrijā, plāno panākt kvalitatīvus uzlabojumus izglītības sistēmā,» sacīja Golubeva.
Vērtējot «Saskaņas centra» priekšvēlēšanu programmā teikto, pētniece no divām tēzēm par vispārējo izglītību - «Valstij ir jāgarantē, ka visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu» un «vidējās izglītības jautājumu (politikas) nodošana pašvaldībām» - pirmo vērtē kā drīzāk deklaratīvu. Otrā tēze neņem vērā to, ka bez valsts nodrošināta atbalsta izglītības saturam un skolotāju tālākizglītībai pašvaldības ar saviem ierobežotajiem resursiem diez vai izveidos kvalitatīvu izglītības politiku.
Šlesera reformu partija sola «kvalitatīvu izglītību no pirmsskolas līdz augstskolai», bet neatšifrē, ko, izņemot izglītības eksportu ārvalstu studentiem un latviešu valodas kultūras celšanu, nozīmē kvalitatīva izglītība un kā to nodrošināt ar valsts līdzekļiem.
«Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) šogad piedāvā nedaudz plašāku skatījumu uz izglītību nekā iepriekš, kurā pozitīvi vērtējami priekšlikumi par izglītības birokrātiskā aparāta samazināšanu, pilnvērtīgu principa «nauda seko skolēnam» ieviešanu pirmsskolas izglītībā, kritiskās domāšanas un radošuma attīstību skolās, nepieciešamību vērtēt mācīšanas un mācīšanās procesu, nevis tikai skolēnus.
«No otrās puses, uzsverot tikai skolēnu pienākumus valsts priekšā un nedomājot par tiesībām un līdzdalības principu, kas ir obligāts mūsdienu demokrātiskajā skolā, partijas programma demonstrē totalitāras domāšanas paliekas,» uzskata Golubeva.
Jau ziņots, ka 11.Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.