TV ekrānos: demonstrēs dokumentālo daudzsēriju videofilmu «Latvijas vēsture»

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

No 19. septembra darbdienu vakaros plkst. 20:00 LTV1 skatītājiem piedāvās daudzsēriju dokumentālo videofilmu «Latvijas vēsture», kas Latvijas Televīzijas programmā iekļauta, uzsverot faktu, ka šajā mācību gadā uzsākta atsevišķa mācību priekšmeta «Latvijas vēsture» pakāpeniska ieviešana (šajā mācību gadā - 6. klasēs).

Mācību videofilma «Latvijas vēsture» tapusi 2004. gadā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un astoņu sēriju garumā stāsta par Latvijas valsts veidošanos un tās izaugsmi.

Filmas vēstījums aptver laiku no valsts veidošanās 20. gadsimta sākumā līdz pat mūsu dienām, tas ir stāsts par 20. gadsimta sākuma agrāro reformu līdz periodam pēc 1. Pasaules kara, rūpniecības attīstību, ekonomisko krīzi. Videofilmā tiek analizēti valdošie režīmi, pētīts Kārļa Ulmaņa personības kults un sniegts 1940. gada notikumu vērtējums.

«Latvijas vēsture» atspoguļo arī padomju laika aktualitātes – tā saucamo neskarto zemju apgūšanu, kukurūzas audzēšanu, kolhozu veidošanos, Baikāla un Amūras maģistrāles celtniecību, jēdzienus «blats» un «deficīts», savulaik aizliegtos ārzemju braucienus, skolēnu politisko audzināšanu, kultūru un ekonomiku komunistiskā totalitārisma laikā, Līgo svētku svinēšanu un cenzūru, Latvijas vispārēju rusifikāciju, stagnāciju, brīvdomīgo mākslinieku rīcību.

Dokumentālo programmu ciklā tiek apskatīts arī laiks, kurā sabiedrisko domu īpaši spēcīgi ietekmēja kultūra – dzeja, literatūra, māksla. Tas ir arī laiks, kurā, piemēram, grupa » Pērkons» izsauca savam nosaukumam atbilstošu rezonansi. Tas ir arī stāsts par Dziesmu svētku pārvērtībām dažādos Latvijas vēstures posmos, un – visbeidzot - Gorbačova valdīšanu, kas nesa PSRS sabrukumu un Latvijai ļāva atgūt neatkarību.

Visus filmā rādītos notikumus komentē dažādu paaudžu vēsturnieki Aivars Stranga, Gustavs Strenga, Inesis Feldmanis, Ilgvars Butulis, sociālantropologs Roberts Ķīlis, politologs Jānis Ikstens, ekonomiste Raita Karnīte, politiķi Visvaldis Lācis un Baiba Rivža, savulaik populārie sabiedriskie darbinieki Eduards Berklavs, Dainis Īvāns un citi.

Savu viedokli par notiekošo Latvijā daudzu gadu garumā pauž arī šo notikumu aculiecinieki – Latvijas ģimenes, kā arī radošo profesiju pārstāvji - mūziķi Juris Sējāns un Juris Kulakovs, gleznotāja Maija Tabaka, dzejnieks Knuts Skujenieks, baletdejotāja Zita Errss un citi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu