Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien Latvijas Universitātē (LU), uzrunājot Latvijas vēsturnieku I kongresa dalībniekus un viesus, pauda viedokli, ka lēmums Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu priekšmetu bija pareizs lēmums.
Bērziņš: Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu priekšmetu bija pareizs lēmums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidents atgādināja, ka diezgan ilgu laiku sabiedrībā, vēstures skolotāju un zinātnieku, inteliģences vidū notika diskusija par to, kā mācīt Latvijas vēsturi - integrēti Eiropas un pasaules vēstures kontekstā vai kā atsevišķu mācību priekšmetu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
«Esmu gandarīts, ka šai diskusijai pielikts punkts un Latvijas vēsturi skolā, sākot ar šo mācību gadu, māca kā atsevišķu priekšmetu. Tas ir pareizs lēmums. Jo kur tad vēl vispusīgi un detalizēti pasaulē mācīs Latvijas vēsturi, ja ne mūsu valstī,» norādīja Bērziņš.
Labas zināšanas par savas dzimtenes vēsturi 21.gadsimta globālajā pasaulē ir svarīgs nosacījums piederības sajūtas veidošanā bērniem, patriotisma un lepnuma jūtu ieaudzināšanā par Latviju. Lai kādos pasaules ceļos aizies mūsu bērni un mazbērni, zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūru būs tas tilts, kas vienmēr nodrošinās saiti un interesi par savu dzimteni un ģimeni, uzsvēra valsts augstākā amatpersona.
«Vēstures kā zinātnes, kā mācību priekšmeta nozīme mūsdienu sabiedrībā ir ļoti būtiska. Zināšanām par vēsturi ir svarīga loma sabiedrības kolektīvās vēstures izpratnes un apziņas veidošanā. Vēsture skar valsts iekšpolitiskās un arī ārpolitiskās attīstības aspektus. Tā noteikti saistāma ar mūsu bērnu izglītības jautājumiem. Labas zināšanas par valsts vēsturi mums var palīdzēt veiksmīgāk formulēt Latvijas turpmākās attīstības prioritātes un arī galvenās problēmas,» skaidroja prezidents.
Lai gan pats pēc izglītības ir tautsaimnieks un ilgus gadus ir darbojies finanšu sektorā, un Latvijas vēstures jautājumi līdz šim nav bijuši viņa uzmanības centrā, Bērziņš atzina, ka vēsturnieka darbs ir ļoti atbildīgs. «Mana pieredze un pārliecība par Latvijas vēstures faktiem balstās dzīves laikā gūtajās atziņās no skarbajiem pēckara gadiem, kad pagāja mana bērnība līdz pat mūsdienām, darbojoties politikā,» sacīja prezidents, piebilstot, ka vēsturnieku pamatuzdevumiem ir nodrošināt vispusīgu Latvijas vēstures pētniecību un kvalitatīvu tās mācīšanu skolās.
Sabiedrībai nav vajadzīgs vienpusējs, tikai nacionāli orientēts redzējums uz Latvijas vēsturi, un viss, kas noticis ar Latviju, jāskata ciešā Eiropas un pasaules kontekstā. Tādējādi mēs labāk izpratīsim svarīgākos vēstures attīstības procesus un Latvijas vietu un lomu tajos. Latvija jau septiņus gadus ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un mūs vieno kopējas intereses un mērķi, kopējās vērtības, tajā skaitā arī vēstures redzējums. Mūsu vēstures redzējumam jābūt eiropeiskam, tomēr vienlaicīgi arī uzsverot tajā savas valsts vēstures pamatproblēmas un specifiku, teica Bērziņš.
Vēsturniekiem jāpalīdz apzināties saviem kolēģiem Eiropā Latvijas vēstures īpatnības, tai skaitā 20.gadsimtā. «Precizēšu: atšķirībā no Rietumeiropas, kas apskatāmajā laikā piedzīvoja tikai vienu ļaunumu - nacismu -, Latvija, Lietuva, Igaunija un virkne Austrumeiropas valstu ļoti cieta arī no totalitāra komunisma. Domāju, ka Eiropas valstu sabiedrība, pateicoties mūsu vēsturniekiem (..), pakāpeniski nonāks pie 20.gadsimta sarežģītās vēstures objektīvas izpratnes,» akcentēja valsts augstākā amatpersona.
Noslēgumā prezidents novēlēja, lai kongress gan būtu kā sava veida atskaite un analīze par aizvadītajos gados paveikto, gan arī tajā tiktu izvirzītas jaunas vadlīnijas, uzdevumi pētnieciskajā jomā un arī vēstures mācīšanas jautājumos.