Starptautiskais eksperts par mācību ilguma samazināšanu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Ja Latvijā ir saskanīgs, koordinēts mācību saturs visos izglītības posmos, ir iespēja samazināt mācīšanās procesa ilgumu, laikrakstam «Diena» saka Minhenes Tehniskās universitātes profesors Manfrēds Prencels, kas ir ir viens no vadošajiem dabaszinātņu ekspertiem starptautiskajā izglītības pētījumu OECD PISA ekspertu grupā.

Uz jautājumu, cik būtiska loma ir vecumam, kādā bērnam būtu jāsāk skolas gaitas -sešos vai septiņos, Prencels atbild, ka tas atkarīgs no tā, ko bērns dara pirms skolas, - ja ir attīstīta bērnudārzu un pirmskolu sistēma, kas piedāvā lielu atbalstu bērniem, mācības var sākt arī septiņos gados.

Arī iespēja pabeigt skolu 18 gadu vecumā, pēc eksperta domām, ir atkarīga no sasaistes starp izglītības posmiem un tā, vai mācīšanās ir «uzkrājoša». Piemēram, vai pirmskolā jau tiek iegūts kāds priekšstats par dabaszinātnēm un sākumskolā zina, kas ir darīts pirmskolas līmenī, un tā turpina attīstīt bērnus nākamajā līmenī. Prencels norāda, ka daudzās valstīs izglītības posmi nav saistīt, - tas iznieko laiku un mācību procesu nepadara veiksmīgu. Ja ir saskanīgs, koordinēts mācību saturs visos izglītības posmos, ir iespēja samazināt mācīšanās procesa ilgumu.

Komentējot diskusijas par mācību gada garumu, kas Latvijā ir viens no īsākajiem Eiropā, Prencels norāda, ka vairākās valstīs tiek diskutēts par to, cik garām jābūt brīvdienām. Pētījumi rāda, ka pēc pārāk garām brīvdienām skolēniem, sevišķi no zemākiem sociālajiem slāņiem, ir problēmas atsākt mācības, - viņi ir aizmirsuši daudz ko no iepriekš mācītā. Pēc sešu, astoņu un dažās valstīs pat 12 nedēļu brīvdienām rodas problēmas, un tas ir efekts, kas ir labi aprakstīts pētījumos. Otra lieta - tiešām ir saistība starp mācīšanās ilgumu un rezultātiem. Jo vairāk laika tiek pavadīts mācībās, jo labāki rezultāti. Taču šī korelācija nav perfekta, jo ir arī valstis, kas ir izņēmumi, piemēram, Somijā netiek veltīts tik daudz laika dabaszinātnēm vai matemātikai, bet rezultāti ir ļoti labi.

Jau ziņots, ka augusta beigās Rīgā notika Dabaszinātņu un tehnoloģiju izglītības starptautiskais samits, kurā izglītības eksperti, augstskolu un izglītības ministriju pārstāvji no Latvijas, Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas, Izraēlas, Krievijas, Gruzijas un citām valstīm diskutēs par savas valsts pieredzi, īstenojot reformas dabaszinātņu un tehnoloģiju izglītībā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu