Lai mazinātu samilzušo Latvijas skolēnu problēmu mācīšanās grūtību jomā, vispirms nopietni un uz zinātniskiem pamatiem Latvijā jārisina jautājums par mācību priekšmetu standartiem, izstrādājot tos piemērotus skolēnu vecumam, spējām un izpratnei, skolotāju profesionālai kapacitātei tos realizēt, rekomendēts pētījuma «Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālpsiholoģiskais portrets» rezultātos.
Tādā veidā varētu mazināt subjektīvismu standartu un mācību grāmatu izstrādē un radītu efektu, ka skolās ir vairāk skolēnu ar mācību grūtībām nekā tam vajadzētu būt.
Pētījums «Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālpsiholoģiskais portrets» atklājis, ka saskaņā ar skolotāju viedokli un, analizējot skolēnu sekmes, Latvijas skolās ir paaugstināts skolēnu skaits ar mācīšanās grūtībām, uzvedības un emocionāliem traucējumiem.
Apkopojot atbildes uz skolotāju aptaujas par skolēnu mācību darbību un uzvedību pirmajiem jautājumiem, kas izzina, cik ir tādu skolēnu, kuriem pēc skolotāju viedokļa ir kādi mācīšanās, uzvedības, emocionālās sfēras vai veselības traucējumi, tika konstatēts, ka kopumā 6.-12.klasē saskaņā ar skolotāja vērtējumu 39% skolēnu ir nepietiekams sekmju līmenis vismaz dažos mācību priekšmetos. Šis procents ir atšķirīgs dažādās klašu grupās. Vislielākais tas ir 8.klasē - 49%, bet vismazākais 6.klasē - 29%.
Pētījuma autori uzsver, ka jebkurā gadījumā tas krietni pārsniedz to procentu skaitu, kas saskaņā ar zinātniskajiem kritērijiem ir atzīstami, kā skolēni ar mācīšanās traucējumiem, proti 16%-17%.
43,8% šo skolēnu mācību gada beigās bija vismaz viena nesekmīga atzīme. Savukārt 94,9% bija vairākas atzīmes «četri» un zemākas. Skolēniem ar mācīšanās grūtībām, ko aptaujā norādīja skolotāji, vidējā gada atzīme bija 4,66, pārējiem skolēniem bez mācību grūtībām - 6,48.
Pētījuma autorus pārsteidzis tas, ka arī no šiem skolēniem bez mācību grūtībām 49% skolēnu bija vismaz viena gada atzīme «četri» un zemāka. Šie dati pētniekiem rosinājuši nopietnas pārdomas par to, ka zemi sekmju vērtējumi ir visai izplatīti ne tikai to skolēnu vidū, kuriem pēc skolotāju viedokļa ir mācību grūtības, bet arī relatīvi sekmīgo skolēnu vidū.
«Šāda zemu vērtējumu izplatība skolā nevar rosināt skolēniem vēlmi mācīties un var izraisīt jau sekundāras sekas - mācību motivācijas pazemināšanos,» secinājuši pētījuma autori.
Pēc skolotāju vērtējuma:
vidēji 19% (12.klasē - 12%, 7.klasē - pat 35%) jauniešu ir uzvedības problēmas,
vidēji 25% jauniešu (11.un 12.klasē -18%, 7.klasē - pat 40%) ir emocionālas sfēras traucējumi vai saskarsmes grūtības,
vidēji 16% jauniešu (11.klasē -9%, 7.klasē - pat 31%) ir ar veselību saistītas problēmas vai citas iepriekš neuzskaitītas problēmas.
Riska klase uzvedības un emocionālajā jomā ir 7.klase. Pētnieki uzsver, ka šie rezultāti viennozīmīgi parāda, ka gan skolotāji, gan skolēni skolā dzīvo paaugstinātas spriedzes apstākļos, ko izraisa abpusēji vāja spēja regulēt savu un citu uzvedību un emocionālo stāvokli.
Starp tiem skolēniem, kurus skolotāji ir norādījuši, ka viņiem ir noturīgas mācīšanās grūtības - 75% ir zemi gada vērtējumi latviešu valodā un 77% zemu vērtējumu ir matemātikā.
Lielais skolēnu skaits ar mācību grūtībām viennozīmīgi liecina, ka lielākajā daļā gadījumu tas nav saistīts ar mācību traucējumiem, bet tam ir sociāls iemesls - vai nu pārāk informatīvi pārblīvēta programma, kas neļauj nostiprināt vajadzīgās kognitīvās jeb izziņas prasmes un zināšanas, vai nepietiekami adekvātas pasniegšanas metodes, kas neļauj iegūt īsā laikā dziļu izpratni par apgūstamo tēmu.
Pētījumā piedalījās 858 jaunieši no 26 skolām un 15 Latvijas pašvaldībām, vecumā no 12 līdz 22 gadiem. Datu vākšanas metode - oriģināli izstrādāta Skolotāju aptauja par skolēnu mācību darbību un uzvedību un Jauniešu aptauja, un informācija par skolēnu sekmēm mācību gada noslēgumā.
Pētījumu «Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālpsiholoģiskais portrets Latvijā» veica Latvijas Universitātes (LU) profesore Malgožata Raščevska, LU asociētā profesore Astrīda Raževa, LU asociētā profesore Sarmīte Tūbele, LU docente Baiba Martinsone, kā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Žermēna Vazne un Rēzeknes augstskolas profesors Pēteris Vucenlazdāns.
