Šā gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta izraēliešu zinātniekam Danielam Šehtmanam par kvazikristālu atklāšanu.
Nobela prēmija ķīmijā piešķirta izraēliešu zinātniekam par kvazikristālu atklāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šehtmana pētījumi par kvazikristāliem - atomu mozaīkām - ieviesuši «būtiskas izmaiņas tajā, kā ķīmiķi izprot cietas vielas», teikts Nobela prēmijas komitejas paziņojumā.
Kvazikristāli atrasti laboratorijas apstākļos, kā arī dabiski dažos minerālos.
Kvazikristālu raksti ir izteikti sakārtoti un simetriski, taču tie neatkārtojas. Nepieredzējušai personai kvazikristāli izskatās kā islāma mākslas darbi.
To cieši pieguļošā struktūra palīdz materiālu padarīt izturīgāku, ļaujot zinātniekiem meklēt to pielietojumu dzīvē produktos, kas pakļauti lielam karstumam un mehāniskai slodzei.
Šehtamana atklājums pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija «ārkārtīgi pretrunīgi vērtēts», jo atomi izrādījās «sakārtoti tādā veidā, kas bija pretrunā ar dabas likumiem».
Zinātnieks saskārās ar pilnīgu savu kolēģu noraidījumu un pat izsmieklu, viņa laboratorijas vadītājam pasniedzot viņam mācību grāmatu par kristalogrāfiju, iesakot to izlasīt.
Galu galā zinātniekam pat palūgts aiziet no viņa pētnieku grupas ASV Nacionālajā standartu un tehnoloģijas institūtā, norādīja Nobela prēmijas komiteja.
«Viņa centieni galu galā piespieda zinātniekus pārskatīt uzskatus par vielu dabu,» teikts komitejas paziņojumā.
Šehtmans pašlaik ieņem profesora amatu Izraēlas Tehnoloģiju institūtā Haifā.
Šehtmans saņems visu 10 miljonu Zviedrijas kronu (771 000 latu) vērto prēmiju.
Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - balvas fonda dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 115.gadadienā.