Melngalvju namā skanēs «Zelta laikmeta baroka šedevri»

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

«Latvijas Koncerti» kopā ar «Eesti Kontsert» un Viļņas filharmoniju ir izveidojusi Baltijas koncertaģentūru apvienību, kuras uzdevums - padarīt Baltijas valstu koncertvietas mūziķiem pieejamākas. Šīs sadarbības ietvaros pirmais koncerts Latvijā - «Zelta laikmeta baroka šedevri» notiks 14.oktobrī Melngalvju namā, kur muzicēs «Sinfonietta Rīga» baroka ansamblis kopā ar igauņu klavesīnistu Reinutu Tepu.

«Sadarbojoties trim valstīm, programmu izmaksas ir zemākas, un tās var atskaņot vairākas reizes,» atzīst «Latvijas Koncertu» vadītājs Guntars Ķirsis.

Starptautiskajai koncerttūrei «Sinfonietta Rīga» baroka ansamblis izvēlējies mūziku no Francijas, Itālijas un Vācijas. Franciju pārstāvēs visizsmalcinātāko baroka mežģīņu audējs, Saules karaļa galma komponists Fransuā Kuperēns; Itālijas baroka mākslu reprezentēs laikabiedru dievinātais «čella svētdienītis» Domeniko Gabrielli, garā neatkarīgais un ekscentriskais Frančesko Marija Veračīni un viens no visu laiku populārākajiem skaņdariem Antonio Vivaldi, savukārt sveiciens no Drēzdenes galma izskanēs Bohēmijā dzimušā talantīgā meistara Jana Dismasa Zelenkas skaņdarbos.

Valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» mūziķi ir daudzveidīgi - ikdienā liekot spēcīgu uzsvaru uz laikmetī gās mūzikas interpretēšanu, viņi vienlīdz labi jūtas gan klasicisma, gan romantisma repertuārā un nelielā draugu lokā palaikam labprāt pievēršas arī barokam. «Sinfonietta Rīga» barokālajā septetā spēlē visupirms orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Normunds Šnē, kurš ir arī teicams obojists un viens no pirmajiem Latvijā, kas 90.gadu sākumā pievērsās vēsturiskā atskaņojuma pētīšanai. Otrs obojists - Egils Upatnieks - uzskatāms par Normunda Šnē pieredzes pārmantotāju; kopš 2010.gada Egils ir gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un «Sinfonietta Rīga» galvenais obojists, gan arī Dānijas pūšaminstrumentu ansambļa «Carion» mūziķis. No pūšaminstrumentālistiem nosauksim vēl arī vienu no Latvijas labākajiem fagotistiem Jāni Semjonovu, savukārt stīdziniekus pārstāv baroka vijolspēles maģistre, «Sinfonietta Rīga II» vijoļu grupas koncertmeistare Agnese Kanniņa-Liepiņa, Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolu absolvējusī čelliste, «Sinfonietta Rīga» čellu grupas koncertmeistare Guna Āboltiņa un «Sinfonietta Rīga» galvenais kontrabasists Jānis Stafeckis – visi izcili stila pazinēji un smalki kamermūziķi. Pie klavesīna sēdīsies igaunis Reinuts Teps – žilbinoši virtuozs un pieredzējis continuo mūziķis, «Kremerata Baltica» pastāvīgais taustiņinstrumentālists, kurš ne reizi vien veiksmīgi sadarbojies ar Latvijas baroka interesentiem.

Ar programmu «Zelta laikmeta baroka šedevri» «Sinfonietta Rīga» baroka ansamblis oktobrī dosies uz Lietuvu un Igauniju, savukārt nākamā gada sākumā pie mums viesosies Lietuvas un Igaunijas mūziķi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu