Lielākajai daļai cilvēku nav nepieciešams papildus lietot vitamīnus, turklāt daži no tiem var palielināt vecāku sieviešu nāves risku, liecina pirmdien ASV publicēts pētījums.
Lietot vai nelietot papildus vitamīnus ikdienā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starp vitamīniem, kas rada īpašas bažas, īpaši izcēlās dzelzs, savukārt kalcijs saistīts ar mazāku nāves risku, vēsta Amerikas Mediķu asociācijas žurnālā «Archives of Internal Medicine» publicētais pētījums.
Tā kā aptuveni puse Amerikas iedzīvotāju ikdienā papildus lieto dažādus vitamīnus, pētījums mēģināja atklāt, vai tas tiešām pagarina dzīves ilgumu jau tā veselīgiem iedzīvotājiem.
Pētnieku teorija apstiprinājās - vitamīnu dzeršana nepagarina mūža ilgumu. Taču netika atklāta arī augstākas mirstības risku saistība ar vitamīnu lietošanu.
«Balstoties uz pašreizējiem pierādījumiem, mēs uzskatām, ka papildvielu lietošanai kopumā ir mazs pamatojums,» raksta pētījuma autori no Austrumsomijas Universitātes un Minesotas Universitātes.
«Mēs atklājām, ka daži ikdienā lietoti vitamīni un minerālvielas, tostarp multivitamīni, vitamīns B6, folijskābe, kā arī dzelzs, magnijs, cinks un varš, saistāmi ar augstāku mirstības risku.«
ASV un Somijas pētnieki izmantoja datus no Aiovas sieviešu veselības pētījuma, to skaitā arī anketas, ko aizpildījušas 38 772 sievietes, kuru vidējais vecums bija 62 gadi.
Anketas tika aizpildītas 1986., 1997. un 2004.gadā, un saskaņā ar tām vitamīnus sākotnēji lietoja 66% aptaujāto, bet 2004.gadā jau 85% sieviešu.
Sievietes, kas ikdienā lietoja papildvielas, tāpat norādīja, ka ievēro veselīgu dzīvesveidu, un biežāk bija nesmēķētājas, ievēroja diētas un nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, nekā sievietes, kas papildus nelietoja vitamīnus un minerālvielas. Tomēr daudzos gadījumos tieši veselīgā dzīvesveida piekritējas uzrādīja paaugstinātus mirstības rādītājus.
Pētījums liecina, ka dzelzs papildu lietošana, atkarībā no devas, lielā mērā saistāma ar palielinātu mirstības iespēju, savukārt papildus lietots kalcijs iedarbojas tieši pretēji - tas samazina šādu risku.
Pētījuma autori neizslēdz iespēju, ka augstāka mirstības iespēja tiem, kas papildus lieto dzelzi, varētu būt saistāma ar iemesliem, kādēļ viņi lieto šo minerālvielu, un tam būtu nepieciešami tālāki pētījumi.
Arī ārsti aicinājuši pacientus izvērtēt nepieciešamību papildus lietot vitamīnus un minerālvielas, ja vien tas nav saistāms ar kādas vielas trūkumu organismā.
«Mēs uzskatām, ka paradigma «jo vairāk, jo labāk» ir nepareiza,» pētījumam pievienotajos komentāros izsakās eksperti.
Viņuprāt, šie atklājumi papildina jau esošos pierādījumus tam, ka dažu antioksidantu, piemēram, vitamīnu A un E, kā arī beta karotīna papildu lietošana var būt kaitīga veselībai.
«Mēs nevaram rekomendēt profilaktisku vitamīnu un minerālvielu lietošanu, vismaz ne veselīgiem iedzīvotājiem.«
Eksperti norāda, ka vienīgi vitamīns D3 varētu labvēlīgi ietekmēt vecāku sieviešu un, iespējams, arī vīriešu veselību, ja vien tas netiek pietiekami uzņemts no pārtikas vai saules.
Viņi piebilda, ka arī attiecībā uz kalciju būtu nepieciešami tālāki pētījumi.