Etnisks saspīlējums Latvijā nenovēršami pieaugs, žurnālam «SestDiena» prognozē drošības eksperts Kaspars Druvaskalns, vērtējot politisko situāciju pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Pirms mēneša viņš ieguva maģistra grādu drošības politikā un krīzes menedžmentā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Cīrihē.
Etnisko spriedzi, viņaprāt, varētu izraisīt jebkurš valdības veidotāju lēmums - vai ministru amatus dabūs «Saskaņas centrs» (SC) vai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK).
«Referendums un šīs Saeimas ievēlēšana bija sava veida problēmas atlikšana - cilvēkiem ļāva nolaist tvaiku. Uz kādu laiku nomierināja, bet sociālā spriedze palika. Nākamais budžets atkal liks savilkt jostas, tas skars arī neaizsargātākās sociālās grupas, un iedzīvotājiem tā varētu būt kārtējā lielā vilšanās,» skaidro Druvaskalns. «Tagad papildu etnisko spriedzi varētu izraisīt jebkurš valdības veidotāju lēmums - vai valdībā tiks iesaistīts SC vai VL-TB/LNNK.»
Kā skaidro eksperts, lielai sabiedrības daļai varētu nepatikt SC iesaistīšana lēmumu pieņemšanā. Turpretī - ja tas nenotiek, tad citi būs neapmierināti ar to, ka vienas partijas kontekstā notiek uzvarētāju pilnīga ignorēšana. Tas konfrontēs sabiedrības grupas, un nevar paredzēt, kā šī konfrontācija izpaudīsies no iedzīvotāju puses.
«Te drīzāk jārēķina, kuru spēku ir bīstamāk atstāt aiz borta,» iesaka Druvaskalns.
Komentējot to, ka Latvijā radikālisma izpausmes bijušas samērā niecīgas, eksperts aicina nelolot ilūzijas, ka pie mums nekas nevar notikt.
«Etniskais saspīlējums arvien pieaugs, un, manuprāt, tas ir pats bīstamākais. Ar sociālo spriedzi vēl varētu tikt galā, bet pieļaut to, ka dialoga vietā konfrontē, piemēram, ar tautas parakstu vākšanām par valodu un skolām, - tas bija klaji bezatbildīgi no abām pusēm. Tāpēc pastāv liels risks...» brīdina Druvaskalns. «Nekārtības varētu sākties, piemēram, masu pulcēšanās pasākumos - iedarbojas bara instinkts vai notiek neliela provokācija, un cilvēki, kuri nekad nebija iedomājušies sevi darām kaut ko sliktu, var sākt demolēt un kauties.»
Komentējot smagās sarunas par jauno koalīciju, eksperts atgādina, ka līdz šim Latvijā visu laiku bijušas uz nacionālo pusi vērstas valdības un politiskajā vidē nemitīgi kultivēta etniskā piederība. «Cittautiešu puse bijusi it kā mazākumā. Tagad es pieļauju, ka cittautieši uztver šīs vēlēšanas kā savu uzvaru pār citām partijām. Viņi cer uz dalību varas procesos. Tikmēr jau esam kļuvuši par dalītu sabiedrību ar dalītu mediju vidi. Ir visi priekšnoteikumi, lai dialogs tagad vairs nebūtu veiksmīgs.»
