Makšķernieku organizāciju sadarbības padome sākusi darbu pie makšķerēšanas noteikumu grozījumu izstrādes, mēģinot labot, viņuprāt, tajos līdz šim pieļautās nepilnības.
Makšķernieki mēģinās labot daudzkārt grozītos makšķerēšanas noteikumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina informācija organizācijas mājaslapā, notikusi tikšanās ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, lai sāktu diskusiju par iespējamiem grozījumiem.
Makšķernieku organizāciju sadarbības padome vēlas grozīt makšķerēšanas punktu, kas atļauj makšķerēt ar vairāk nekā diviem makšķerēšanas rīkiem. Tādējādi varētu tikt atbalstīti modernās karpu makšķerēšanas piekritēji. Padomes ieskatā karpu makšķerniekiem varētu atļaut izmantot trīs makšķerēšanas rīkus. Taču, ņemot vērā, ka iecere atļaut makšķerēt ar vairākiem rīkiem skar šauru makšķernieku daļu, pastāv iespēja, ka vienošanās par šī punkta grozīšanu netiks panākta.
No makšķerēšanas noteikumiem plānots izņemt aizliegumu ziemā upēs makšķerēt ar šķērsbļitkām jeb balansieriem. Šis noteikumu punkts savulaik tika ieviests, lai ierobežotu tā dēvētos cemmerētājus, kas izmanto aizciršanas paņēmienu zivju ieguvei. Tomēr tādējādi tika liegta iespēja godīgiem makšķerniekiem izmantot šāda tipa mānekļus plēsīgo zivju ķeršanai, un šis aizliegums galvenokārt skāra godīgos makšķerniekus, jo maluzvejnieki to tik un tā neievēroja, ņemot vērā vides inspektoru ierobežotās kontroles iespējas.
Makšķernieku organizāciju sadarbības padome plāno sākt diskusiju ar zemūdens medniekiem par viņu darbības regulēšanu makšķerēšanas noteikumos. 2011.gadā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) virzīja izskatīšanai grozījumus noteikumos, iekļaujot jaunus punktus, kas ļauj zemūdens medniekiem darboties faktiski jebkurā ūdenstilpē. Agrākā noteikumu redakcija paredzēja to atļaut tikai atsevišķos ūdeņos.
Zemūdens medību ļaušana visās ūdenstilpēs, neizvirzot papildu nosacījumus, izraisīja neapmierinātību makšķerniekos un vides sargos. Lielāko neizpratni un sašutumu cilvēkos raisīja fakts, cik ātri un slepeni šādi grozījumi tika izstrādāti, jo līdz pat brīdim, kamēr tos pieņēma valdībā, neviens nav zinājis par tādu esamību.
Makšķernieku organizāciju sadarbības padome plāno arī rosināt noteikt, ka makšķernieki lomā drīkst paturēt vairāk nekā piecas mencas. Plānots noteikt, ka makšķernieki lomā drīkstēs paturēt desmit mencas vienā makšķerēšanas reizē. Butēm plānots noteikt pieļaujamo loma lielumu desmit kilogramus.
Makšķernieku sadarbības padome plāno diskutēt par aizliegumu ūdeņu tuvumā atrasties ar zivju vai vēžu ieguves rīkiem, kuru izmantošana konkrētajā laikā un vietā nav atļauta. Plānots atrast pieļaujamo redakciju, lai nediskriminētu makšķerniekus, kuri laivās varētu šķērsot makšķerēšanai slēgto ūdenstilpi, lai dotos makšķerēt uz vietu, kur tas atļauts.
Šī problēma skar galvenokārt Rīgas un tās apkārtnes makšķerniekus, jo liegums ir maijā un attiecas uz Daugavu Rīgas teritorijā, no bijušās augstsprieguma līnijas līdz ietekai jūrā. Šī teritorija ir jāšķērso, lai nokļūtu no Ķīšezerā, Buļļupē un tālāk Lielupē.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Mārtiņš Vanags, šī bija pirmā tikšanās ar Zemkopības ministrijas atbildīgajām amatpersonām un dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» pārstāvjiem. Diskusijā tika tika uzklausīta Zemkopības ministrijas nostāja, kas ļaus turpmāk veiksmīgi sadarboties un precīzāk izvēlēties argumentus.
Tikšanās laikā tika aplūkota tikai daļa no priekšlikumiem, par kuriem ir lielāka vienprātība makšķernieku vidū. Tomēr makšķerēšanas noteikumos ir arī daudz dažādi interpretējamu punktu, par kuriem nepieciešamas plašākas diskusijas. Tāpēc tie nebija iekļauti darba kārtībā.
Vanags aicina visas makšķernieku organizācijas pievienoties un līdzdarboties Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, lai tiktu ņemtas vērā iespējami plašas intereses.
«No valsts mēs sagaidām skaidri definētus mērķus, attiecībā uz ūdeņiem un zivju resursiem, to sastāvu, izmēru un citus. Patlaban viss notiek diezgan lielā pašplūsmā un haosā, zivju resursi tiek papildināti, bet maluzvejniecības kontrole ir visnotaļ vāja, tādējādi nav skaidrs, kādas tiesības makšķernieks pērk, iegādājoties makšķerēšanas karti - makšķerēt zivis vai pamērcēt āķus ūdenī ar cerību uz zivi, ja blakus nav saimniekojuši maluzvejnieki,» uzskata Vanags.
Viņaprāt, ļoti svarīgi ir makšķernieku izglītošanas un informēšanas jautājumi par zivju resursu ilgtspējīgu uzturēšanu. «Jautājumu un problēmu dienaskārtībā ir ļoti daudz, tāpēc esam priecīgi un pateicīgi par uzsākto dialogu starp makšķerniekiem un valsti, un ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk,» piebilda Vanags.