Eksperti norāda, ja, piemēram, persona, kas saņem valstī vidējo bruto algu 481 latu mēnesī, savā 3.privātā pensiju līmeņa uzkrājumā šogad katru mēnesi būtu iemaksājusi 10% no saviem bruto ikmēneša ienākumiem, tad viņa maksājumu kopsumma gada laikā sastādītu aptuveni 580 latus, no kuras valsts atmaksātu 25% IIN - proti, 145 latus. Vienlaikus jānorāda, ka uzkrājumā ieguldītā nauda pelna procentus. Atkarībā no izvēlētā ieguldījumu veida, peļņa var būt ar garantētu ienesīguma procentu visu uzkrājuma periodu vai mainīga, ja izvēlas uzkrājumu piesaistīt ieguldījumu fondiem.
«Compensa Life» Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons norāda: «Neskatoties uz kopējo ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos un vidējo ienākumu līmeņa celšanos, iedzīvotāju kopējā aktivitāte uzkrājumu veidošanā ir salīdzinoši zema, it īpaši ņemot vērā faktu, ka no šiem ieguldījumiem ir iespējams no valsts atgūt 25% no kopējās iemaksātās summas. Tādā veidā iedzīvotājiem ir iespējams veidot uzkrājumus un vairot tos no lielākām summām, nekā kopumā viņi ir noguldījuši».
Statistikas dati liecina, ka vidējā bruto alga Latvijā pieaug un 2011.gada vasarā sasniegusi 481 latu. Savukārt apdrošināšanas kompānijas «Compensa Life» dati norāda uz tendenci, ka, neskatoties uz vidējās algas pieaugumu un faktu, ka no šiem maksājumiem ir iespējams saņemt iedzīvotāja ienākuma nodokļa pārmaksu 25% apmērā no kopējā veikto iemaksu apjoma, tā iedzīvotāju daļa, kas uzkrāj līdzekļus 3.privātajā pensiju līmenī, ir salīdzinoši neliela. Savukārt vidēji iemaksātās summas lielākoties ir ievērojami mazākas nekā 10% no valstī noteiktās vidējās bruto algas mēnesī. Aprēķini liecina, ka vidēji viena persona iemaksā 26 latus mēnesi, kas ir mazāk nekā 10% no vidējās algas valstī. Līdz ar to ir jāsecina, ka Latvijā iedzīvotāji pilnībā neizmanto labās iespējas palielināt savu kapitālu un nodrošināties pret ekonomiskās lejupslīdes cikliem nākotnē, kā arī nodrošināt pārtikušākas vecumdienas.
