Likuma norma par kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu neatbilst Satversmei

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

Satversmes tiesa (ST) trešdien pēc AS «Parex bankas» mazākuma akcionāru sūdzības atzina par neatbilstošu Satversmei Kredītiestāžu likuma normu, kas nosaka kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu.

Kredītiestāžu likuma 59.5.pants šodien tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 105.pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu, jo ST konstatēja, ka tas nesamērīgi ierobežo pieteicēju pamattiesības. Apstrīdētā norma atzīta par spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas, proti, šodienas.

ST spriedums nav apstrīdams un stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Ar konstitucionālo sūdzību ST vērsās septiņas ārvalstu sabiedrības. Starp pieteikuma iesniedzējiem ir vairākas «Firebird» sabiedrības, «East Capital Asset Management Aktiebolag», «Amber Trust», «SICAF-SIF.

Pieteicēju advokāts Viktors Tihonovs šodien pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pauda gandarījumu par spriedumu, sakot, ka saskaņā ar spriedumu valsts vairs nevarēs, aizbildinoties ar savām tiesībām, pieņemt lēmumus «zem deķa» un par tiem neinformēt mazākuma akcionārus. Tagad arī tiks vērtēts, vai valsts bija tiesīga «Parex bankas» aktīvus pārnest uz sev piederošo banku.

Tāpat mazākuma akcionāriem iepriekš nebija saprotams, kāpēc valsts uzņēmusies visu bankas glābšanu, bet nav iesaistījusi tajā mazākuma akcionārus, no kuriem atsevišķām sabiedrībām aktīvi esot Latvijas budžeta apmērā. Tihonovs apgalvoja, ka mazākuma akcionāriem nav bijis izšķirošais dabūt no valsts kompensāciju, bet gan būtiski bijis panākt, lai investori saprastu, ka Latvija ir investīcijām droša valsts. Pēc advokāta vārdiem, tiesas procesā apliecinājies, ka mazākuma akcionāri, pretēji varas pārstāvju teiktajam, bija izrādījuši gatavību piedalīties «Parex bankas» glābšanā.

Savukārt Saeimas aizstāvis advokāts Agris Repšs pēc sprieduma pasludināšanas sacīja, ka ST spriedums varētu tikt vērtēts kā abām pusēm labvēlīgs, jo apstrīdētā kredītiestāžu likuma norma atzīta kā spēkā neesoša no sprieduma pasludināšanas dienas, nevis no tās pieņemšanas dienas, kā to bija lūguši pieteicēji.

Pēc Repša sacītā, ja ST apstrīdēto normu atzītu par spēkā neesošu nu tās pieņemšanas dienas, tad valsts nonāktu sarežģītā situācijā, taču pieteikuma iesniedzējiem arī būtu jārēķinās, ka tiem jāatmaksā ievērojamas summas kopā ar procentiem saistībā ar valsts atbalsta saņemšanu.

Jau ziņots, ka ST lietu ierosināja par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un garantē tiesības uz īpašumu.

Apstrīdētā Kredītiestāžu likuma norma noteic: «Ja Ministru kabinets (MK) pēc kredītiestādes valdes lūguma ir pieņēmis lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, kredītiestādes padome ir tiesīga, nesasaucot akcionāru sapulci, akcionāru sapulces vārdā pieņemt lēmumu par kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu un apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas noteikumus. Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos līdzšinējiem kredītiestādes akcionāriem nav pirmtiesību iegādāties jaunās emisijas akcijas. Palielinot pamatkapitālu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, grozījumus kredītiestādes statūtos izdara padome. Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā nav apmaksāta visu jaunās emisijas akciju nominālvērtība, pamatkapitāla palielināšana uzskatāma par nenotikušu un statūtos izdarītie grozījumi zaudē spēku no to apstiprināšanas brīža.«

Saeimas interešu aizstāvis advokāts Mārtiņš Paparinskis iepriekš lūdza ST izbeigt tiesvedību lietā, norādot, ka septiņi «Parex bankas» mazākuma akcionāri nav izmantojuši visus savu tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī nav aizskartas viņu pamattiesības.

ST spriedumā, ko šodien nolasīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, konstatēja, ka tiesvedības izbeigšanai lietā Saeimas iepriekš minēto apsvērumu dēļ nav pamata, jo ar apstrīdēto Kredītiestāžu likuma normu ir aizskartas pieteicēju pamattiesības uz īpašumu, ko aizsargā Satversmes 105.pants un ar pieejamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nav bijis iespējams nodrošināt šo pamattiesību aizsardzību.

ST arī atzina, ka ar apstrīdēto likuma normu pieteicēju tiesības uz īpašumu, kas viņiem rodas no «Parex bankas» akcijām, ir tikušas nesamērīgi ierobežotas un ierobežojuma apjoms bijis lielāks nekā nepieciešams normas mērķa sasniegšanai un visas sabiedrības interešu aizsardzībai.

Konstitucionālā tiesa arī vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka no juridiskās tehnikas viedokļa apstrīdētā norma formulēta nekorekti, lai gan tā ir bijusi saprotama. Tāpat Saeimas uzmanība ST spriedumā tika vērsta uz to, ka Saeimas Juridiskajam dienestam nebija dots pietiekams laiks, lai tas varētu pārbaudīt normas atbilstību Satversmei, kas rada risku, ka var tikt pieņemts pamattiesībām neatbilstošs lēmums un šāda atbildīgās Saeimas komisijas rīcība ir uzskatāma par parlamentārās procedūras pārkāpumu. Tomēr ST atzina, ka pieteicēju pamattiesību ierobežojums noticis ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu.

ST spriedumā sniegusi novērtējumu Kredītiestāžu likuma normas pieņemšanas mērķiem, tā pieņemšanas procedūrai, kā arī apstākļiem, kādos šī norma tika pieņemta.

Kā ziņots, šī bija jau otrā lieta, ko par Kredītiestāžu likuma normām ierosinājusi ST. Iepriekš ST vērtēja Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām, proti, Kredītiestāžu likuma 59.2 panta, 59.3 panta, 59.4 panta, 117.panta 4.daļas 3.punkta, 173.panta 4.daļas un 185.panta 1.1 daļas atbilstību Satversmes 1., 90., 91., 92. un 105.pantam.

Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Satversmes 90.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt Satversmes 92.pants - tiesības uz taisnīgu tiesu. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Šā gada 30.martā ST atzina, ka vairākas no iepriekšminētajām Kredītiestāžu likuma normām, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām, ir atbilstošas valsts pamatlikumam, savukārt daļā lietas tiesvedība tika izbeigta.

ST atzina, ka apstrīdētās Kredītiestāžu likuma normas atbilst Satversmes 1., 90., 92. un 105.pantam, savukārt attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.pantam ST tiesvedību izbeidza, atzīstot, ka šajā daļā prasījums nav piekritīgs ST.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu