Jo informētāka, jo veselāka!

Dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss, kurš tiek nodots dzimumkontakta ceļā. Katrai sievietei, kurai kaut reizi dzīvē ir bijušas seksuālas attiecības, pastāv inficēšanās draudi. Taču vīrusa esamība organismā automātiski nenozīmē, ka sieviete saslims ar dzemdes kakla vēzi. Tad jāsakrīt vairākiem faktoriem. Var gadīties, ka organisms veiksmīgi tiek galā ar vīrusu, un pēc laika tā vairs nav. Bet, ja, piemēram, pastāvīgais partneris ir vīrusa nēsātājs, sievietei ir ļoti liels risks inficēties vairākkārt (atkārtoti), iegūt nepārejošu infekciju un galu galā saslimt ar dzemdes kakla vēzi. 

Dzemdes kakla vēzis ir viltīga slimība, ko nereti grūti konstatēt – tā   attīstība mēdz noritēt bez simptomiem. Pat ārsts var «ar aci» neredzēt izmaiņas dzemdes kakla šūnās - tās uzrāda tikai analīzes. Tāpēc pirmais, ko ikviena sieviete var darīt savas veselības labā, ir – reizi gadā doties pie sava ginekologa uz pārbaudi. Arī tad, ja viņai par savu veselību nav nekādu sūdzību. Profilaktiskās apskates laikā ārsts noņems onkocitoloģisko uztriepi. Laboratoriski izmeklējot dzemdes kakla šūnas, iespējams atklāt, vai šūnas ir veselas, vai arī tajās notikušas kādas izmaiņas. 

Kā notiek ārstēšana, konstatējot izmaiņas, atkarīgs no tā, cik lielā mērā dzemdes kakla šūnas ir skartas. Šādos gadījumos ārsti darbojas pēc noteikta algoritma – vai nu nozīmē papildu izmeklējumus, vai regulāru novērošanu, vai jau kardinālāku rīcību. Tas ne vienmēr nozīmē operāciju. Ja izmaiņas atklātas savlaicīgi, pēc izārstēšanās sieviete var pat kļūt par māti. Ja izmaiņas atklātas vēlākās stadijās, tad jau darbs onkologam. Taču pats vīruss nav izārstējams. Var izārstēt tikai tā radītās sekas.

Pagaidām nav zinātniski pierādīts, vai dzemdes kakla vēža gadījumā var runāt arī par iedzimtību. Manā praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad dzemdes kakla vēzis ir gan mātei, gan meitai. Iespējams, šajā jomā mūs vēl gaida atklājumi. Labā ziņa ir tāda, ka ar cilvēka papilomas vīrusu nevar inficēties ne baseinā, ne pirtī,  jo vīruss ir ļoti nenoturīgs un ārpus organisma ātri aiziet bojā. Tāpēc vienīgais inficēšanās ceļš – dzimumkontakti, kā arī intīmo zonu cieša saskarsme. 

Viens no veidiem, kā izvairīties no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, ir vakcinācija. Mūsu valstī vakcinācijas kalendārā ir iekļauta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi. Vecākiem par to nav jāmaksā, vakcinācijas izmaksas sedz valsts. Kāpēc meitenes vakcinē tieši 12 gados? Šajā  vecumā ļoti spēcīgi darbojas imūnsistēma, tāpēc, saņemot vakcīnu, veidojas visaugstākā aizsardzība pret vīrusu. Vēlāk imunitāte nav tik stipra, taču vienalga ir vērts vakcinēties, jo antivielu līmenis, kas izveidojas vakcinācijas rezultātā,  ir pietiekami augsts, lai pasargātu no gan no pirmreizējas, gan atkārtotas inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusa augsta riska tipiem. 

Domāju, divpadsmitgadīgo meiteņu vakcinācija ir liels ieguldījums viņu nākotnes veselībā jo regulāra profilakse kopā ar vakcināciju par vairāk nekā 90% samazina risku dzīves laikā saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Vakcīna aizsargā ne tikai pret 2 biežāk sastopamajiem augsta riska vīrusa tipiem, bet papildus arī pret vairākiem citiem, kas ir ne mazāk bīstami. Taču eksistē vairāki reti sastopami vīrusa tipi, kas var apdraudēt arī vakcinētu sievieti. Tāpēc papildus nepieciešama profilakse - regulāras onkocitoloģiskās uztriepes analīzes. Ja sieviete neapmeklē ārstu reizi gadā, tad vismaz reizi trijos gados, kad viņai pienāk no Veselības norēķinu centra vēstule ar uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu onkocitoloģiskās uztriepes analīzi, būtu jāaiziet pie ārsta un  jāpārbauda sava veselība. Ginekologu asociācija ļoti ilgi centās panākt, lai šāds skrīnings tiktu organizēts, un tagad ir ļoti žēl, ja sievietes neatsaucas šim  aicinājumam. Jo vienīgais ceļš, kā izvairīties no saslimšanas, ir savlaicīga profilakse.