Saskata izšķērdību jaunā VID administratīvo ēku kompleksu būvniecībā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodrošināšana ar vienotām telpām, būvējot jaunu administratīvo ēku kompleksu un nododot to nomā VID, netiks panākta ar iespējami mazāko finanšu resursu izlietojumu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK ir izvērtējusi jaunbūvējamā ēku kompleksa nomas maksas aprēķināšanas kārtību un konstatējusi, ka būvniecības projekta realizētājas - VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) - noslēgtajā nomas priekšlīgumā izmantotie nomas maksas aprēķinu nosacījumi neatbilst konkursā par privātā partnera piesaisti iesniegtajam piedāvājumam.

Tāpēc paredzamajā nomas periodā veidosies nomas maksas sadārdzinājums. Plašāku skaidrojumu par aprēķiniem gan liedzot izpaust VNĪ un privātā partnera SIA «Mežaparks SPV» dalībnieku līguma konfidencialitāte.

VK norāda, ka jau konceptuālais lēmums, Ministru kabinetam atbalstot jauna ēku kompleksa būvniecību, nevis atklātu konkursu par telpu nomu, tika pamatots ar vispārīgiem pieņēmumiem par piedāvāto risinājumu priekšrocībām un trūkumiem.

Kā ieguvums jauna ēku kompleksa būvniecības gadījumā tika uzsvērts, ka šāds risinājums nodrošinās zemāku nomas maksu salīdzinājumā ar privātā sektora piedāvājumu, vienlaikus gan norādot, ka iespējamo nomas maksu var noteikt tikai atklāta konkursa rezultātā. Iespējamais VID administratīvo izmaksu ietaupījums, izvietojot VID centrālā aparāta struktūrvienības vienkopus, minēts kā arguments būvniecības izvēlei, lai gan šāds rezultāts būtu arī atklāta konkursa gadījumā.

Arī ar privātā partnera piesaisti nav panāktas iespējami zemākas būvniecības izmaksas un attiecīgi nomas maksa. Konkursa rezultātā VNĪ noslēdzot dalībnieku līgumu ar «Mežaparks SPV» un nomas priekšlīgumu ar jaunizveidoto kopuzņēmumu SIA «Biroju Centrs Ezerparks», VNĪ vienlaikus pārstāv atšķirīgas intereses - nodrošināt telpas VID par iespējami zemāku cenu un gūt peļņu no komercdarbības kopuzņēmumā, revīzijā secinājusi VK.

Turklāt VNĪ ir uzņēmusies neizdevīgas saistības, kuru pārtraukšanas gadījumā pret VNĪ var tikt vērsta prasība par zaudējumu, t.sk. negūtās peļņas, atlīdzināšanu.

Iespējamo kopējo zaudējumu apjomu VK nevar komentēt, jo arī uz šo informāciju attiecas dalībnieku līguma konfidencialitāte.

Lai panāktu saimnieciski izdevīgākas būvniecības un attiecīgi telpu nomas izmaksas, VK rosina Finanšu ministrijai kā VNĪ kapitāldaļu turētājai un VNĪ pārskatīt nomas maksas noteikšanas nosacījumus.

Revīzija veikta par laika posmu no 2006.gada 13.jūlija līdz 2011.gada 1.jūnijam.

Savukārt Finanšu ministrija uzsver, ka jau šā gada sākumā ar mērķi ievērojami samazināt telpu nomas maksu, VNĪ un «Mežaparks SPV» panāca vienošanos par grozījumiem dalībnieku līgumā un priekšlīgumā. Tā rezultātā VID par telpu lietošanu gadā maksās vismaz par diviem miljoniem eiro (1,4 miljoni latu) mazāku summu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Noslēgtās vienošanās rezultātā mainīta nomas maksas aprēķināšanas kārtība, kas saskaņā ar VNĪ aplēsēm ļaus nomas maksu par VID lietotajām telpām samazināt par 800 000 eiro (560 000 latiem) gadā. Tāpat vienošanās paredz izmaiņas kārtībā, kas nosaka uzkrājumu apmēru kārtējiem un kapitālajiem remontiem, tādējādi samazinot maksājamo summu vēl par provizoriski 1,3 miljoniem eiro (0,91 miljonu latu). Uzkrājums remontiem veidosies kā depozīts, uzkrāto līdzekļu izlietošana tiks saskaņota ar VID. Neizlietotais atlikums, līguma termiņam beidzoties, tiks atgriezts VID.

Grozījumos atbilstoši VID šodienas struktūrai ietverts optimāls telpu platības samazinājums. Ap 2500 dienesta darbinieku strādās atvērta tipa biroja telpās 40 000 kvadrātmetru platībā (sākotnēji plānoto 47 000 kvadrātmetru vietā).

FM atgādina, ka VID administratīvais aparāts šobrīd ir izkaisīts daudzās ēkās Rīgā. Tas rada virkni sarežģījumu dienesta ikdienas darbā, piemēram, apgrūtina savstarpējo komunikāciju, būtiski kavē dokumentu apriti un sarežģī ēku apsaimniekošanas koordinēšanu, jo šobrīd VID ir jāspēj administrēt daudz īstermiņa nomas līgumu. Atrašanās 14 ēkās rada arī ievērojamus papildu administratīvos un saimnieciskos izdevumus.

VID administratīvo ēku kompleksa būvniecības tehniskais projekts jau esot saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē.

LETA jau ziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās ēkas pamatā būs klasiska biroju ēka ar komercplatībām, kuras būvdarbus plānots pabeigt 2014.gadā, un tās kopējās izmaksas patlaban tiek lēstas ap 50 miljoniem eiro (35 miljoniem latu), pērnā gada rudenī žurnālistiem paziņoja projekta virzītāji.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu