Kalnmeiers par to, ka telefonsarunās iesaistītie notikušo cenšas padarīt par farsu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Pašreiz nav bažu par pierādījumu apjomu un kvalitāti tā sauktajā «oligarhu lietā», to Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam «De facto» apliecināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. 

Viņš arī uzsver, ka nav nekādas nozīmes faktam, ka atsevišķas lietā iesaistītās personas noklausīto sarunu saturu mēģina padarīt par sava veida farsu. «Ja kāds sevi pasludina par tautas teātra aktieri, kas nodarbojas ar lugu iestudēšanu un izspēlēšanu, tā ir viņu darīšana,» saka Kalnmeiers.

«Ir jāizpilda pierādīšanas standarts. Ja izmeklēšanas gaitā tiks savākti pierādījumi, kas apstiprinās šo sarunu patiesumu, tamdēļ arī tika veikta virkne kratīšanu, kuru rezultātā  tika iegūti gan dažādi līgumi, gan dažādi dokumenti, un tas ir pierādīšanas jautājums. Un pats par sevi, ka persona noliedz vai apstiprina kādus sarunu, tad tā ir viņu iekšējā izpausme,» saka Kalnmeiers.

Prokuratūra šobrīd problēmu saskata starptautiskajā sadarbībā, turklāt tas ir aktuāli ne tikai šajā lietā, bet arī virknē citu. Ne vienmēr tas notiek gluži veiksmīgi pat Eiropas Savienības ietvaros. Un ne vienmēr šo informāciju par ofšoru zonās izvietotajiem uzņēmumiem Latvija saņem pietiekami operatīvi un pietiekamā apjomā.

Kalnmeiers «De facto» atzīst, ka Latvija nav gluži pirmajā vietā to valstu vidū, kas tiek respektētas šajā sadarbības ziņā. Viņš norāda, ka ir grūti saņemt informāciju no Šveices, kas nav ES dalībvalsts, turklāt Šveice tradicionāli negrib dalīties ar savu banku informāciju. Nākamā valsts, no kuras ir grūti saņemt informāciju, ir Lielbritānija.

Ģenerālprokurors, runājot par lietas izmeklēšanu, norāda, ka nevienu brīdi nav bijis pamata uzskatīt, ka izmeklēšana tiek novilcināta vai tiek veikta nekvalitatīvi.  Kriminālprocess ir uzsākts maijā, vēl nav pagājis pat pus gads, izmeklēšanas termiņi ir normāli. Tomēr Kalnmeiers piebilst, ka KNAB šobrīd ir ļoti daudz sarežģītu, liela apjoma lietu, bet resursi ir ierobežoti. Viņš intervijā «De facto» paskaidro: «Šeit to nevar attaisnot tikai ar resursiem, ir arī organizatoriskā vaina - neviens neliedz piesaistīt papildu spēkus, pieņemt darbiniekus, un lai man neapgalvo, ka Latvijā nevar atrast cilvēku, kurš būtu cienīgs izmeklēt krimināllietas KNABā.»

Faktiski šobrīd KNAB pieejamas brīvas vakances ar attiecīgu finansējumu. Šis jautājums pārrunāts arī ar biroja vadību. Tā apgalvojusi, ka resursi ir pietiekami, lai lietu izmeklētu likumā noteiktajos termiņos un nodotu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Amatpersonu arī uztrauc iespējamo sarunu noplūšana masu medijos, tomēr ģenerālprokuratūrā, atšķirībā no KNAB nekāda dienesta pārbaude netiks veikta.

«Man, lai veiktu šo pārbaudi, nav vajadzīga papildus resursu piesaiste, bet es neuzskatu, ka uz šo brīdi tāda pārbaude būtu jāveic, jo kā liecina masu medijos publiskotās informācijas analīze, ne tikai saistībā ar šo gadījumu, bet arī citiem, saistībā ar šo pašu tā saukto «oligarhu lietu», tad ziņas ir sniegtas tieši no KNAB darbinieku puses. Ja viņus šis konkrētais mans paziņojums interesē, es varu pateikt arī viņiem, par kādiem konkrētiem gadījumiem ir runa,» saka Kalnmeiers. Ģenerālprokuratūrā sarunas bijušas pieejamas vienam cilvēkam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu