Vērtējot «Saskaņas centra» (SC) neņemšanu koalīcijā, nevaram runāt par tiešu etnisko diskrimināciju, bet drīzāk par politisko kultūru, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi zema, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» paudis tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs rosina izstrādāt procedūru par koalīcijas izveidi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Sākotnēji parādās partiju uzstādījumi, ka jāveido pēc iespējas plašāka koalīcija, tad – ļoti skaļi saukļi, ka noteikti jāveido koalīcija ar SC, tad viss mainās! Bet, raugoties uz cilvēkiem, kas no katras partijas iekļuvuši parlamentā, kas ir ar dažādu etnisko piederību, mēs noteikti nevaram runāt par etnisko diskrimināciju,» uzskata Jansons.
Jansons nepiekrīt tam, ka īstais iemesls, kādēļ partija atstumta malā ir tas, ka tā pārstāv krievu elektorātu.
«Negribētu viennozīmīgi tam piekrist. Vismaz, kā paši politiķi pauž, tās ir atšķirīgās politiskās platformas un nespēja vienoties par politiskajiem uzstādījumiem. Lai gan pēc atsevišķām pazīmēm, piekrītu, varētu saskatīt arī etnisko faktoru, bailes vai aizspriedumus uz etniskā pamata. Man grūti spriest, vai tas tiešām ir tā. Tiesa, arī citās valstīs ne vienmēr tie, kas vēlēšanās guvuši lielāko atbalstu, ne vienmēr veido koalīciju. Esošā situācija un politiskā kultūra rāda, ka ir kaut kas jāmaina, varbūt arī normatīvajā līmenī jāizstrādā kāda procedūra, kas tad ir tie, kas veido koalīcijas projektu, iesniedz Valsts prezidentam priekšlikumus, pretējā gadījumā sanāk, ka tie, kas pirmie sāk sarunas, arī ir sarunu vadītāji, vienus iesaistot, ar citiem, kā SC, kaut kādā brīdī aprunājoties, bet ZZS vispār netika iesaistīta vai tika iesaistīta ļoti pasīvi,» tā Jansons.