Upsalas universitātes zinātnieki ir atklājuši pierādījumus, kas liecina par regulāriem seksuāliem kontaktiem seno un moderno cilvēku starpā.
Pētījums: seno un moderno cilvēku starpā pastāvējuši seksuāli kontakti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnālā «Pnas» publiskotais pētījums liecina, ka seksuālā mijiedarbība pirms 300 000 gadu dzīvojošo arhaisko «homo sapiens» starpā notikusi daudz lielākos mērogos nekā tika uzskatīts līdz šim.
Zviedru zinātnieki snieguši pierādījumus tam, ka Āzijas dienvidaustrumu un Ķīnas dienvidu iedzīvotājiem ir senā cilvēka «Denisova hominins» gēni.
«Tas ir mazliet pretrunīgi. Bet mēs esam izmantojuši daudz spēcīgākas metodes, nekā tās, kas lietotas agrāk,» intervijā vietējam laikrakstam «Uppsala Nya Tidning» norādīja Upsalas universitātes zinātnieks Matīass Jākobsons.
Agrāk veiktie pētījumi liecināja, ka modernajiem cilvēkiem ārpus Āfrikas ir dažas ģenētiskas līdzības ar neandertāliešiem, bet Austrālijas aborigēniem un Jaungvinejas iedzīvotājiem ir kopīgas ģenētiskas iezīmes ar «Denisova hominins» pārstāvjiem.
Tomēr jaunais pētījums liecina, ka «Denisova hominins» ģenētiskās pēdas iespējams atrast arī Āzijas kontinenta iedzīvotājos.
«Tas liecina, ka senie un modernie cilvēki nebija tik izolēti, kā tika domāts iepriekš. Kopā ar agrākajiem pētījumiem, šis liecina, ka mūsu ģenētiskais mantojums ir mozaīka no dažādiem aizvēsturiskajiem iedzīvotājiem,» «Uppsala Nya Tidning» norādīja zinātnieks Pontuss Skūglunds.
Par «Denisova hominins» ir zināms ļoti maz. Šie «Homo» ģints pārstāvji tika atklāti tikai 2008.gadā Denisova alā Krievijā. To anatomiskie vaibsti nav zināmi, jo līdz šim atrastas vienīgi viņu zobu un pirkstu kaulu paliekas.