Kultūras ministre kritizē LNO vadītāju Žagaru

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzskata, ka Andrejs Žagars, vienlaikus būdams Latvijas Nacionālās operas direktors un iestudējot tajā operu izrādes, atrodas interešu konfliktā, tāpēc turpmāk viņam uz iestudējumu tapšanas laiku būtu jāiet bezalgas atvaļinājumā.

Šādu viedokli Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) pauda intervijā aģentūrai LETA.

Savukārt Žagars aģentūrai LETA noliedza, ka, iestudējot operu izrādes, viņš nonāk interešu konfliktā, jo likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» atļauj valsts amatpersonām, pie kurām pieskaitāms arī LNO direktors, savienot savu amatu ar radošo darbību.

Kas attiecas uz atalgojumu par operu režijām, pēc Žagara teiktā, tā apmēru viņam un citu kultūras institūciju vadītājiem, kas raksta scenārijus vai kaut ko iestudē, nosaka triju cilvēku komisija, kas izveidota Kultūras ministrijā.

Kā LETA jau ziņoja, Žagaram darba līgums beidzas decembrī. Saskaņā ar LNO likumu Kultūras ministrijai gada beigās būs jāizsludina konkurss uz LNO direktora vietu. Ja Žagars vēlēsies turpināt vadīt LNO, viņš varēs piedalīties konkursā. Protams, tiks izvērtēta arī visu pretendentu līdzšinējā darbība, norādīja kultūras ministre Jaunzeme-Grende.

Žagars aģentūrai LETA apliecināja, ka vēlas turpināt vadīt Latvijas Nacionālo operu arī turpmāk, tāpēc noteikti piedalīsies konkursā.

Žagars uzsvēra, ka ar gandarījumu turpinātu iesāktos projektus, kuru realizācijas laiks sniedzas pat 2015.gadā. LNO ir izstrādājusi plašu māksliniecisko plānu gan Riharda Vāgnera, Džuzepes Verdi un Bendžamina Britena jubilejas gadam, gan ēkas 230 gadu svinībām, gan sākti sagatavošanās darbi 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un LNO realizēs līdz šim nebijušu latviešu skatuves oriģināldarbu iestudējumu ciklu. Ir sāktas arī pārrunas par plāniem 2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.

Konkursi uz LNO direktora amatu līdz šim nav notikuši, jo tika izmantota LNO likumā paredzētā iespēja līguma termiņa pagarināšanai.

Žagars vada Latvijas Nacionālo operu kopš 1996.gada.

Žagars ir absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē (1982). Beidzis Dailes teātra VII studiju un strādājis Latvijas Dailes teātrī no 1982. līdz 1994.gadam. Filmējies daudzās Latvijas un ārvalstu kinofilmās.

2002.gadā Žagars ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis» debitējis operteātra režijā Dalhallas operas festivālā. 2003.gadā ar šo pašu operu debitējis LNO.

2003.gadā LNO Žagars iestudēja Antona Rubinšteina operu «Dēmons». Ar šo iestudējumu LNO piedalījies Savonlinnas operas festivālā un viesojies Vīzbādenes festivālā «Maifestspiele» ar operu «Klīstošais holandietis».

2005.gadā Žagars LNO iestudēja Pētera Čaikovska operu «Pīķa dāma», ar kuru viesojies Bordo festivālā «Pārsteidzošā Latvija».

2006.gadā Žagars LNO iestudējis Dmitrija Šostakoviča operu «Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta», bet Maskavas Jaunajā operā - Džuzepes Verdi «Nabuko».

2007.gadā Žagars LNO iestudēja Džuzepes Verdi «Traviatu» un Žorža Bizē «Karmenu». 2007.gadā LNO viesojās Katānijā ar izrādi «Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta», bet Krievijas Akadēmiskajā Lielajā teātrī - ar «Mcenskas apriņķa lēdiju Makbetu» un «Karmenu».

2008.gadā Žagars iestudēja Žila Masnē operu «Verters» Erfurtes teātrī.

2009. gadā Žagars iestudēja Žila Masnē operu «Verters» LNO, Aleksandra Borodina operu «Kņazs Igors» Esenes Aalto teātrī, Volfganga Amadeja Mocarta operu «Dons Žuans» LNO. 2009.gadā ar izrādi «Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta» LNO piedalījās10. Starptautiskajā Hongkongas mākslu festivālā un ar izrādi «Klīstošais holandietis» - Kuresāres operas festivālā.

2010.gadā Žagars iestudēja Riharda Štrausa operu «Rožu kavalieri» Budapeštas operā, Žorža Bizē operu «Karmena» Boloņas teātrī, Džuzepes Verdi operu «Masku balle» Sanktpēterburgas Mihaila teātrī, Džuzepes Verdi «Trubadūru» Klāgenfurtes pilsētas teātrī un Pētera Čaikovska operu «Jevgeņijs Oņegins» LNO.

Žagars ir apbalvots ar Francijas valdības Goda Leģiona ordeni (2001), Triju Zvaigžņu ordeni (2002), Nīderlandes karaļnama ordeni (2006), saņēmis Spīdolas balvu par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulē un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu (2008). Žagars ir saņēmis arī Ministru kabineta balvu par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas, dinamiskas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas Nacionālās operas attīstībā (2008), Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva piešķirto Draudzības ordenis par kultūras saikņu stiprināšanu starp Latviju un Krieviju (2010) un Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu (2011).

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu