Krievija gatavojas pirmdien kosmosā palaist raķeti «Sojuz-FG», kam Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) jānogādā trīs astronauti.
Krievija gatavojas pilotējamajam kosmosa lidojumam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas būs pirmais Krievijas pilotējamā kosmosa kuģa starts kopš augustā pieredzētās bezpilota kravas kuģa «Progress» avārijas.
Pirmdien uz SKS no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā dosies divi krievu kosmonauti un viens amerikāņu astronauts. Raķetes starts paredzēts plkst.6.14 pēc Latvijas laika.
«Sojuz» starts bija plānots jau 22.septembrī, taču bezpilota kravas kuģa avārijas dēļ tas tika aizkavēts uz gandrīz diviem mēnešiem.
Krievija pašreiz ir vienīgā valsts, kas spēj nodrošināt pilotējamo misiju nosūtīšanu kosmosā, un augusta negadījuma dēļ tai nācās veikt neatliekamas konsultācijas ar ASV Nacionālo Aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA), kas paudusi satraukumu, ka varētu rasties nepieciešamība evakuēt SKS.
NASA brīdinājusi - ja Krievija nevarēs atsākt savu kosmosa kuģu lidojumus līdz novembrim, palielinās iespēja, ka būs nepieciešams evakuēt SKS.
Krievija cer, ka lidojums uz SKS būs veiksmīgs, neraugoties uz pēdējā laikā piedzīvotājām likstām.
Jau ziņots, ka bezpilota kravas kuģis «Progress-M-12M» 24.augustā neveiksmīgi startēja uz SKS. Tas nespēja sasniegt ieplānoto orbītu un kopā ar nesējraķetes trešo pakāpi nogāzās neapdzīvotā taigā Sibīrijas Altaja republikā.
Savukārt Krievijas pirmais mēģinājums pēdējo divdesmit gadu laikā īstenot starpplanētu kosmisko misiju trešdien jau sākuma posmā cieta neveiksmi, jo pēc nonākšanas Zemes orbītā tā arī nesāka darboties zondes «Fobos-Grunt» dzinējs. Kā piektdien vēstīja ziņu aģentūra «Interfax», izredzes glābt bezpilota kosmisko zondi ir ļoti mazas.
Līdzās šīm nedienām Krievija pēdējo 12 mēnešu laikā neveiksmīgu startu dēļ zaudējusi arī trīs navigācijas satelītus, modernu militāro satelītu un telekomunikāciju satelītu.
Kā ziņu aģentūrai «RIA Novosti» atzinis kāds informācijas avots, kurš vairākus gadus strādājis Krievijas kosmosa nozarē, pašlaik sektors piedzīvo krīzi.
«Daudzās kļūdas pēdējos gados izraisījis cilvēku faktors - kļūdas programmēšanā, aprēķinos, konstrukcijā,» skaidrojis vārdā neminētais avots.
Lai gan Krievijas kosmosa nozares reputāciju iedragājusi «Progress» avārija, pilotējamie kosmosa lidojumi līdz šim nav piedzīvojuši traģiskas neveiksmes.
Kamēr NASA 1986. un 2003.gada avārijās zaudēja kosmosa kuģus «Challenger» un «Columbia», Maskava nav piedzīvojusi šādas sāpīgas neveiksmes kopš 1971.gada, kad, atgriežoties uz Zemes, dzīvību zaudēja «Sojuz-11» apkalpes locekļi.