NASA kosmiskā zonde «Voyager 1» drīzumā varētu pamest Saules sistēmu

Komiskā zonde nonākusi aptuveni 20 miljardu kilometru attālumā no Saules un kopš 2004.gada pēta Saules sistēmas pierobežas zonu.

NASA pirmdien paziņoja, ka «Vojager 1» tagad ir iegājusi jaunā Saules sistēmas reģionā, kas tiek dēvēts par «stagnācijas zonu».

«Vojager 1» atlicis pārvarēt pavisam nelielu attālumu, lai pilnībā pamestu Saules sistēmu un kļūtu par pirmo cilvēku radīto zondi, kas iegājusi starpzvaigžņu telpā.

Pēc zinātnieku aplēsēm, tas varētu notikt tuvāko mēnešu vai dažu gadu laikā. Precīzāku laiku nav iespējams noteikt, jo neviens kosmosa kuģis nekad tik tālu nav aizlidojis.

NASA Reaktīvās kustības laboratorijas Pasadenā Kalifornijas štatā, kura vada «Voyager-1» lidojumu, galvenais zinātnieks Eds Stouns norādīja, ka zondei ir pietiekoši daudz jaudas, lai tā turpinātu lidojumu līdz 2020.gadam.

Kā liecina «Voyager 1» instrumentu pēdējā gada rādījumi, Saules lādēto daļiņu plūsma jeb tā dēvētais saules vējš sistēmas pierobežā ir dramatiski samazinājies, bet reģionā iespiedušās augsti lādētas daļiņas no ārējā visuma, kas liecina, ka «Voyager 1» atrodas uz starpzvaigžņu telpas sliekšņa.

Zinātnieki sagaida, ka par ieiešanu starpzvaigžņu telpā liecinās vairākas pazīmes, tostarp magnētiskā lauka virziena izmaiņa un lādēto daļiņu plūsmas pārmaiņas. Starpzvaigžņu telpas vējš ir lēnāks, aukstāks un blīvāks nekā saules vējš.

«Voyager-1» un tā dubultniece «Voyager 2» tika palaista 1977.gadā, lai izpētītu Saules sistēmas ārējās planētas, tostarp Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu.

Sākotnēji bija plānots, ka «Voyager» misija ilgs līdz 1981.gadam. Tomēr abas kosmiskās zondes turpināja lidot aizvien tālāk no Zemes, atpakaļ sūtot vēl nekad neredzētus planētu attēlus, atklājot daudzus agrāk nezināmus lielo planētu pavadoņus, nofotografējot nezināmus vulkānus uz Jupitera pavadoņa Io un milzīgu atmosfēras vētru uz Neptūna.

Ar uzviju izpildot savu misiju, «Voyager-2» 1986.gadā aizlidoja tuvu garām Urānam, bet 1989.gadā - Neptūnam, atklājot daudzus abu planētu pavadoņus. Nekad iepriekš šīs planētas nebija apmeklējušas kosmiskās zondes.

Kopumā no 1979. līdz 1989.gadam abas zondes izpētīja četras planētas un 48 to pavadoņus - vairāk nekā jebkurš cits kosmiskais aparāts.

Pašlaik abas kosmiskās zondes ir tālu no zināmām planētām un tuvojas Saules sistēmas robežai, lai nokļūtu starpzvaigžņu telpā. «Voyager 2» ceļo lēnāk nekā pirmā zonde un pašlaik tā atrodas aptuveni 16 miljardu kilometru attālumā no Saules.

Šajās zondēs ir Karla Sagana vadītās kosmologu vienības izstrādātās īpašās kartītes, kas citām civilizācijām sniegtu pamatinformāciju par Zemes iedzīvotājiem. Abās «Voyager» atrodas identiski zelta diski, kuros ierakstītas dažādas skaņas - skūpsts, šūpuļdziesma, vēja šalkoņa un ūdens šļaksti, toreizējā ASV prezidenta Džimija Kārtera un toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kurta Valdheima sveicieni, uzrunas daudzās valodās - sākot no senās akadiešu līdz neskaitāmām mūsdienu valodām.

Šajos ierakstos ir arī 90 mūzikas minūtes, sākot ar Bahu un Mocartu un beidzot ar Čaku Beriju.

Kosmiskajās zondēs ir simboliski apraksti par to izcelšanās vietu un cilvēces sasniegumiem un instrukcijas, kā skaņu ieraksti atskaņojami. Pagaidām gan citplanētieši vēl nav atsaukušies.