Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB), kas aktīvi iesaistījusies Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 12 gadiem izstrādāšanā, cer, ka pēc izmaiņām darba grupas vadībā, jūrmalnieku viedoklis turpmāk tiks uzklausīts vairāk, aģentūrai LETA atzina JAB valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms.
Jau ziņots, ka Jūrmalas dome 9.decembrī ārkārtas sēdē nolēma likvidēt Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieka amata vietu ekonomikas un attīstības jautājumos. Šo amatu ieņēma uzņēmējs Māris Dzenītis, kurš vienlaikus vadīja arī darba grupu, kas izstrādā Jūrmalas teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem. Dzenītis uzskata, ka domstarpības par pilsētas attīstību ir bijsi galvenais iemesls lēmumam likvidēt viņa amatu.
Kronblūms atturējās vērtēt, vai šis pavērsiens nozīmē, ka turpmāk jūrmalnieku viedoklis par pilsētas attīstību tiks uzklausīts, jo grūti pateikt, kas būs Dzenīša vietā. «Līdz šim mūsu ierosinājumi netika ņemti vērā un mūsu viedoklis pat īsti netika ieprotollēts. Es ceru, ka tas mainīsies un varbūt nākamais vadītājs mūsu un 2500 citu Jūrmalas iedzīvotāju viedoklī ieklausīsies vairāk, bet lielas ilūzijas neloloju, jo kopējais darba grupas sastāvs nemainīsies,» atzina biedrības vadītājs. Attīstības plānu saskaņā ar darba grupas vadītāju norādījumiem izstrādā SIA «Grupa 93».
Tā kā darba grupā JAB viedoklis netiek ņemts vērā, biedrība meklē citas iespējas ietekmēt pilsētas nākotni, piemēram, iesaistoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) darba grupā, kas izstrādā Vietējo pašvaldību referenduma likuma projektu. «Ja būs lemjošie referendumi par pilsētas attīstību, jūrmalniekiem būs iespēja paust savu viedokli ārkārtas gadījumos,» piebilda Kronblūms.
Viņš arī norādīja, ka biedrība vēlētos, lai Jūrmalas attīstības plāna izstrādē tiktu iesaistīts arī kāds VARAM pārstāvis, lai nodrošinātu objektīvāku darbu un iedzīvotāju interešu ievērošanu.
Kā ziņots, Jūrmalas attīstības plāns līdz 2023.gadam paredz pilsētas teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem, kā arī teritorijas plānojuma vides pārskata projektu. JAB iebilst pret plānojuma pirmo redakciju, kas paredz dabas pamatņu un applūstošo teritoriju apbūvi. Biedrība to vērtē kā dabai un jūrmalniekiem nedraudzīgu, pavirši un virspusēji izstrādātu un vienkāršajiem iedzīvotājiem nesaprotamu.
JAB aktīvi iesaistās attīstības plāna apspriešanā - pirmajā apspriešanas kārtā savākti un domē iesniegti ap 2500 līdzīgi domājošu jūrmalnieku paraksti. Vienlaikus JAB sola cīnīties par to, lai Saeima pēc iespējas ātrāk pieņemtu grozījumus likumā par pašvaldībām, kas uzliktu par pienākumu pašvaldībām rīkot iedzīvotāju referendumus, ja tiek savākts noteikts skaits notariāli apstiprinātu parakstu. Referendumā izteiktais iedzīvotāju lēmums būtu saistošs pilsētas domei.
Pēc sabiedriskās apspriešanas attīstības plānā tiks veiktas izmaiņas un tā gala versija sabiedrības vērtējumam tiks nodota vēlreiz.
