Atzīs iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus

Noteikumi paredz kārtību, kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus, kā arī nosaka atzīšanas kritērijus. Lēmumu par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanu pieņems augstskolas vai koledžas izveidota studiju rezultātu atzīšanas komisija. Tās tiesības un pienākumus, tās veidošanas nosacījumus, kā arī iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanas procedūras specifiskos nosacījumus ietvers augstskolas senāta vai koledžas padomes apstiprinātais nolikums, bet komisijas personālsastāvu apstiprinās augstskolas rektors vai koledžas direktors.

Noteikumi paredz vairākus atzīšanas kritērijus. Tā profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus varēs atzīt tikai tajā attiecīgās studiju programmas daļā, kuru veido prakse, turklāt šiem studiju rezultātiem jābūt sasniegtiem tajā profesionālās darbības jomā, kura atbilst studiju programmas izglītības tematiskajai jomai. Profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus varēs atzīt arī tajā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru apgūstot iegūst praktiskas zināšanas, prasmes un kompetenci.

Savukārt iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus varēs atzīt, ja tie atbilst augstākās izglītības pakāpei un ir sasniegti profesionālās tālākizglītības programmā, kuras apguve dod iespēju iegūt ceturto vai piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni, atsevišķā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru persona ir apguvusi kā klausītājs, studiju programmas daļā, kā arī citos ārpus formālās izglītības iegūtos veidos, izņemot studiju programmas, kuras atbilst reglamentētajām profesijām.

Līdz šim, lai iegūtu augstākās izglītības dokumentu, cilvēkam bija jāapgūst visi studiju programmā ietvertie studiju kursi, kaut gan atsevišķas šai studiju programmā esošās zināšanas, prasmes un kompetence jau bija iegūtas iepriekšējās izglītības vai profesionālās darbības ceļā.

Preses brīfingā pirms valdības sēdes IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde stāstīja, ka tikai 30% no profesionālās vai akadēmiskās studiju programmas kredītpunktiem drīkstēs piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus. Viņa uzsvēra, ka gadījumos, ja pretendents ar dokumentiem nevarēs pierādīt tālākizglītībā apgūtās zināšanas, viņam būs jākārto eksāmens, tāpat būs jāuzraksta un jāaizstāv gala darbi - bakalaura, maģistra darbi.

Rēvalde prognozē, ka jaunā kārtība par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču atzīšanu arī Latvijā līdzīgi kā Skotijā vairāk interesēs mediķus un datorspeciālistus, kuri bez tradicionālajām studijām augstskolā tālākizglītības kursos, pašmācības ceļā un darbā ir ieguvuši noteiktu kopumu kompetenču, kas atbilst studiju rezultātiem.

Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers atzīmēja, ka pasaule ir ļoti mainījusies un cilvēkam dzīves laikā ir daudzas reizes jāpārkvalificējas, un pašlaik ir svarīgi, lai katrs cilvēks sasniegtu atbilstoši savām spējām augstāko kvalifikācijas līmeni, tādēļ pagājušajā gadā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā un Ministru kabineta noteikumi par iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu daudziem cilvēkiem ļaus iegūt izglītības dokumentu par tām kompetencēm, kas viņiem ir, taču to apliecinoša izglītības dokumenta nav.

Rauhvargers norādīja, ka turpmāk augstskolām būs jānorāda studiju programmā sasniedzamie rezultāti, nevis saturs, kā tas ir pašlaik. Tas ļaus vieglāk izvērtēt, vai cilvēkam, kurš nav sēdējis augstskolas solā, bet ir strādājis un pašmācībā apguvis savai specialitātei nepieciešamās kompetences, ir tādas pašas zināšanas, prasmes kā tam, kurš ir mācījies augstskolā.

"Piemēram, Francijā, kur iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē iegūtos rezultātus atzīst jau no 2000.gadu sākuma, 2005.gadā atzīšanai pieteicās 7000 cilvēku, no kuriem tikai 2000 ieguva augstāko izglītību. Tas liecina, ka izvērtēšana ir nopietna un kompetencēm konkrētajā specialitātē ir jāatbilst noteiktajām prasībām. Pašlaik izstrādātie Ministru kabineta noteikumi ir tikai sākums, un tos noteikti nāksies pilnveidot," prognozēja Rauhvargers.

Rēvalde norādīja, ka iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšana būs maksas pakalpojums, ko noteiks Ministru kabineta apstiprinātajā valsts koledžu un augstskolu maksas pakalpojumu cenrādī. Rēvalde prognozēja, ka atzīšana nebūs lētāka par studiju maksu, taču tikšot ietaupīts laiks, ko citādi vajadzētu pavadīt augstskolas auditorijā un klausīties jau apgūto saturu.

Kā ziņots, pagājušā gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz, ka augstskolas un koledžas ir tiesīgas izvērtēt personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus un, ja tie atbilst studiju programmas prasībām, atzīt tos un par tiem piešķirt kredītpunktus.

Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt profesionālās vai akadēmiskās studiju programmās, turklāt tikai 30% no profesionālās vai akadēmiskās studiju programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus.

Vienlaikus tika noteikts, ka iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumos.