Kinoteātros skatītākās latviešu filmas ir spēlfilmas, bet televīzijā - dokumentālās filmas, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē stāstīja Nacionālā Kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga.
Ievērojot to, ka Latvijas Televīzijai (LTV) ir liela loma skatītāju iepazīstināšanā ar pašmāju filmām, LTV vajadzētu piedalīties ar finansējumu nacionālo filmu tapšanā, domā NKC vadītāja.
Jau tagad Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants paredz, ka LTV piedalās Latvijas filmu finansēšanā, it īpaši aktuālu dokumentālo filmu un bērnu, jaunatnes filmu veidošanā.
Pagājušajā gadā no kinoteātros nonākušajām 284 filmām 15 bijušas Latvijas filmas, kas no kopējā skatītāju skaita spēja pulcēt 6% kinoteātru apmeklētāju. «Šie rādītāji apliecina, ka vietējiem skatītājiem ir vajadzīgas Latvijā veidotas filmas,» uzskata Gailīte-Holmberga.
No pašmāju filmām pērn kinoteātros visskatītākā bija režisora Arvīda Krieva filma «Dancis pa trim» ar 25 7000 skatītājiem, otrajā vietā ierindojusies režisoru Janno Poldma un Heiki Ernita veidotā pilnmetrāžas animācijas filma «Lote un mēness akmens noslēpums» ar 17 500 skatītājiem, bet režisora Jura Poškus spēlfilma «Kolka Cool», kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2011.gada nogalē, ar 4000 skatītājiem kļuvusi par trešo skatītāko pašmāju filmu pagājušajā gadā, turklāt šīs filmas izrādīšana Latvijas kinoteātros vēl turpinās.
Savukārt LTV pērnā gada pirmajā pusgadā skatītākā bijusi režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma «Sveiciens no Sibīrijas», kuru noskatījušies 92 000 televīzijas skatītāju, režisora Zigurda Vidiņa filma «Uzvarai nolemtie» ar 68 000 skatītāju, Rodrigo Rikarda filma «Taisnība par latviešu leģionu» ar 63 000 un režisores Ināras Kolmanes filma «Pretrunīgā vēsture», kuru noskatījušies 56 000 televīzijas skatītāju.
NKC vadītāja informēja, ka vismaz 20 filmas, kas tapušas laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam, runā par Latvijas vēsturi un kultūru, un lielākā daļā no tām ir tieši dokumentālās filmas. Tāda, piemēram, ir režisores Lailas Pakalniņas filma «33 zvēri Ziemassvētku vecītim», Ginta Grūbes filma «1x1», Askolda Saulīša filma «Bermontiāda» un citas.
Lai Latvijas skatītāju izglītotu par pašmāju filmām, NKC rosina veidot sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošinot nozīmīgu Latvijas filmu pieejamību mācību iestādēs.
Apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sacīja, ka viņam nav pārliecības par to, ka finansējums tiek piešķirts tādām filmām, kas ir sabiedrības interesēm atbilstošas.
Politiķis nesen kinoteātrī kopā ar sievu bijis uz filmu «Kolka Cool», kas bijusi savā ziņā interesanta, taču tai pat laikā viņš juties priecīgs, ka uz filmas seansu līdzi nav paņēmis bērnus, jo filmā aktieri lamājās, dzēra, grauza saulespuķu sēklas un darīja daudz ko citu. «Mēs mākslā nevēlamies iejaukties, kā arī netaisāmies tasīt kaut kādu cenzūru, taču mēs vēlamies runāt par valsts līdzekļu izlietojumu, gūstot pārliecību, ka atbalstīti tiek projekti, kas ir sabiedrībai saistoši,» minēja Dzintars.
NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis klāstīja, ka filma ir viena no kultūras izpausmēm, tā kalpo gan kā medijs, gan arī kā mākslas izpausme.
Vērtējot filmu projektus, NKC balstās uz Filmu likumā noteiktajiem publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kā arī uz Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas nosaka projektu vērtēšanas kvalitātes kritērijus, kuru vidū tiek analizēta projekta profesionālā kvalitāte, mākslinieciskā kvalitāte, nozīmīgums un aktualitāte, projekta autoru iepriekšējā pieredze un kompetence, kā arī citas lietas.
Gailīte-Holmberga apakškomisijā skaidroja, ka filmu projektu konkursos par finansējuma piešķiršanu lemj komisija, kura darbojas trīs eksperti. Tai pat laikā producente Elvita Ruka, kura savulaik arī pati darbojusies šādā komisijā, kritizēja šādas ekspertu komisijas darbu, jo mēdzot būt gadījumi, kad eksperti ar projektu nemaz nav iepazinušies un gala rezultātā neviens no ekspertiem ne par ko neatbild. Ruka uzskata, ka vajadzētu darboties vienam ekspertam, kurš tad arī vērtētu filmas, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu kādam no projektiem, kā arī viņš tad spētu atbildēt, kādēļ kāds no projektiem nav atbalstīts.
Savukārt producents Andrejs Ēķis pastāstīja, ka NKC dara visu pareizi, jo centrs tikai administrē kino un filmu nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu. «Man nav pretenziju par līdzekļu sadali, jo galvenā problēma jau ir valstī, jo tā nav pateikusi, ko sagaida no NKC. Piemēram, ja tiek piešķirtas Eiropas Savienības naudas, tad tur skaidri tiek noteikts, ko vēlas sagaidīt, bet šajā gadījumā valsts nav devusi precīzu uzstādījumu,» pauda Ēķis.
