Zoopsiholoģe: Bezsaimnieka suņi parasti nemēdz uzbrukt cilvēkiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: CC Licence

Bezsaimnieka suņi, kas dienām vieni paši klaiņo apkārt, nav tie, kuri parasti mēdz uzbrukt cilvēkiem, jo šie dzīvnieki visbiežāk izvairās kontaktēties ar tiem.

Jau ziņots, ka vakar ap plkst.13 Šampētera ielā atrasta 70 gadus veca mirusi sieviete, kuras ķermeni plosījuši vairāki suņi.

Policija patlaban veic ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai sievieti nogalinājuši agresīvie suņi, vai arī viņa gājusi bojā dabīgā nāvē un dzīvnieki sākuši plosīt jau mirušu ķermeni. Sieviete esot pazudusi jau rīta pusē, un tikai vēlāk ap plkst.13 sniegā gulošo sirmgalvi pamanījis kāds garāmgājējs, informēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Kā aģentūrai LETA atklāja zoopsiholoģe Inga Cerbule, īsti nezinot visus notikušā apstākļus, ir grūti komentēt suņu uzvedību, jo nav zināms tas, vai sievietei uzbrukušie dzīvnieki bijuši bezsaimnieka suņi, vai arī tie bijuši tomēr saimnieka suņi.

«Bezsaimnieka suņi cilvēkiem uzbrūk ļoti reti. Šie suņi, kuri ir dzīves pabērni, ir pieraduši paši par sevi rūpēties, meklējot sev barību un atpūtas vietu. Viņi drīzāk ignorē un pārsvarā izvairās no cilvēkiem, jo zina, ka var būt slikti. Cilvēkiem biežāk uzbrūk saimnieku suņi, kuri sargā savu teritoriju. Saimnieku suņiem dzīve ir pasargātāka, proti, viņiem ir gan naktsmājas, gan barība, līdz ar to viņiem nav pamata no cilvēkiem baidīties,» stāstīja Cerbule, uzsverot, ka bezsaimnieka suņi parasti neizceļas ar agresivitāti pret cilvēkiem.

Suņu uzbrukumi cilvēkiem galvenokārt notiek gadījumos, ja bijis konflikts par kādu dzīvniekam nepieciešamo resursu, piemēram, cilvēks neapzinoties nonācis suņa atpūtas vietā vai traucējis iegūt barību. Tāpat šo dzīvnieku uzbrukumi cilvēkiem notiek tad, ja dzīvniekam nav cita atkāpšanās ceļa, jo visbiežāk uzbrukums ir pēdējā rīcība, ko dzīvnieks var izdarīt aizsargājoties. «Suņi vispirms izmanto citas iespējas, un uzbrukums ir pēdējais solis, ko dzīvnieks sper. Tomēr uzbrukums nav raksturīgs solis,» uzsvēra Cerbule.

Tāpat speciāliste minēja, ka gadījumos, kad cilvēks ir vecs, fiziski vārgs un pats nespēj atvairīties no suņa uzbrukuma, suns šādus cilvēkus neuztver kā cilvēkus, bet gan kā medījumu.

Ja suns uzbrūk, tad cilvēkam ir jāizvērtē situācija, lai zinātu, kā pareizāk rīkoties. Ja suns uzbrūk vietā, kur tuvumā ir kāda kāpņutelpa, sēta ar vārtiņiem vai kāda cita patveršanās vieta, tad, izvērtējot attālumu, cilvēks var steigties uz drošo vietu, lai tādā veidā patvertos no uzbrukuma. Ja suņa uzbrukuma brīdī tuvumā ir cilvēki, nevajag baidīties saukt pēc palīdzības, savukārt, ja suns uzbrūk vietā, kur nav cilvēku un nav vietas, kur patverties, tad cilvēkam jācenšas noturēties kājās, neuzgriežot sunim muguru, jo suns visbiežāk neuzdrošināsies uzbrukt cilvēkam no priekšas, vēstīja zoopsiholoģe.

«Ja cilvēks neredz patveršanās iespējas, tad nevajag skriet, jo dzīvnieks skrien ātrāk un cilvēka mukšanu var uztvert kā sava veida spēli. Labāk ir doties lēnā virzienā prom, nenovēršot skatu no uzbrucēja. Savukārt gadījumos, ja sunim izdevies nogāzt cilvēku pie zemes, tad svarīgākais cilvēkam ir atcerēties ar rokām aizsargāt vēderu, kaklu un seju, ko vislabāk var izdarīt, ieņemot embrija pozu,» klāstīja Cerbule.

Tāpat viņa uzsvēra, ka cilvēkiem nevajag būt vienaldzīgiem reizēs, kad redz, ka regulāri brīvā vaļā un, saimnieka nepieskatīts, apkārt klaiņo saimnieka suns. Šādās reizēs vispirms jāizrunājas ar pašu saimnieku, taču, ja tas nelīdz, tad palīdzība jāmeklē citur. Par bezsaimnieka suņiem var ziņot arī pašvaldībā, tādā veidā novēršot, iespējams, kādu nelaimi.

Kā ziņots, klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu Rīgā veic diennakts veterinārā klīnika SIA «Dr.Beinerts», kas šīs tiesības saņēmusi pašvaldības iepirkuma konkursā. Speciālisti neveic reidus pa pilsētu, bet reaģē uz konkrētām iedzīvotāju sūdzībām. Ar Beinerta klīniku pērn noslēgts līgums par 32 000 latu, no kuriem 17 000 latu izlietoti klaiņojošu suņu ķeršanai. Kopumā Rīgā pērn noķerti 517 suņi, bet dzīvnieku pansijā «Ulubele» ievietoti 689 dzīvnieki, no kuriem daļa ir saimnieku pamesti mīluļi. Šogad klaiņojošu dzīvnieku ķeršanai un ārstēšanai Rīgas dome paredzējusi kopumā 133 000 latu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzsvēra, ka līdz šim pašvaldība ar Beinerta klīnikas darbu ir bijusi apmierināta. «Tas ir ārkārtas gadījums, kas varēja notikt jebkurā pilsētā, valstī un jebkurā laikā. Beinerts ir pārbaudījis - iepriekš no šīs apkaimes zvani par klaiņojošu suņu koloniju nav saņemti.»

Veterinārā klīnika «Dr.Beinerts» strādā visu diennakti, un rīdzinieki tiek aicināti ziņot par klaiņojošiem suņiem, zvanot pa tālruni 67288539.

Stepaņenko uzsvēra, ka notikušais ir ārkārtas gadījums, un informēja, ka jau plkst.13 Rīgas domē notiks atbildīgo dienestu sanāksme, lai lemtu par turpmāko rīcību un steidzami izķertu klaiņojošos suņus Šampētera ielas apkaimē.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu