Sanda Ozoliņa komandai nebija pats svarīgākais uzvarēt sestdien Rīgā notikušajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Zvaigžņu spēlē, pēc mača izteicās Latvijas kluba Rīgas «Dinamo» kapteinis Ozoliņš.
Ozoliņš: KHL un NHL Zvaigžņu spēles nevēlos salīdzināt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, aizvadītajā mačā Ozoliņa vadītā Rietumu konferences komanda ar rezultātu 11:15 (4:3, 4:5, 3:7) zaudēja Austrumu konferences komandai, kuras kapteinis bija pieredzējušais Magņitogorskas «Metallurg» vienības uzbrucējs Sergejs Fjodorovs.
«Centāmies uzvarēt, tomēr mačā nebija pats svarīgākais uzvarēt,» izteicās Ozoliņš. «Galvenais bija spēlētājiem gūt patīkamas sajūtas un izbaudīt atmosfēru. Bija nepiespiesti un mierīgi.»
«Pirmo reizi redzēju, ka Sanktpēterburgas SKA galvenais treneris [Milošs Ržiga] neteica neko dusmīgu. Viņu hokejisti sēdēja pārsteigti un pat nedaudz apjukuši. Savukārt Oļegs Znaroks jau ir normāls vecis. Viņam kaut kas nepatika tiesnešu izskatā - tā, kā vienmēr,» atzina Ozoliņš.
«Šī man bija trešā KHL Zvaigžņu spēle. Noteikti audzis organizētības līmenis, jo paliek lielāka pieredze. Tāpat katrā spēlē atšķiras apstākļi. Savukārt ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) Zvaigžņu spēli es gan nevēlētos salīdzināt,» teica Ozoliņš.
«Par kapteiņu konkursa uzdevumiem uzzinājām nelielu laiku pirms uziešanas uz ledus, bet, ja nekas nav izmēģināts iepriekš, tad ļoti grūti. Izdomāts, lai skatītājiem būtu interesanti, un arī man nav nekas pret to, Vienīgais, kas atšķiras esot komandas kapteinim KHL Zvaigžņu spēlē, ir tas, ka jāsniedz vairāk intervijas, tomēr atbildība nav lielāka. Tāpat liels pluss ir tas, ka tev iedod izpildīt soda metienu, ja palūdz, kas ikdienā nenotiek,» atzina Ozoliņš.
Jau vēstīts, ka Fjodorova komandā par labāko spēlētāju tika atzīts pats Fjodorovs, bet Ozoliņa komandā balva tika piešķirta pašam Ozoliņam.
«Ja man liktu izvēlēties vērtīgākos spēlētājus, būtu izvēlējies kādus citus. No mūsu komandas, iespējams, Sergeju Širokovu, kā arī Mihailu Aņisinu par dziedājumu. Pēc tāda priekšnesuma mēs varējām kaut stāvēt uz galvas, bet nekas nebūtu to pārspējis - neviens nebija gaidījis ko tādu. Cepuri nost puisim,» piebilda Ozoliņš.