Astoņas privātpersonas Satversmes tiesā (ST) iesniegušas sūdzību, lūdzot izvērtēt Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pērnā gada 28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2, ar kuru rosināta Saeimas atlaišana, atbilstību Satversmei.
ST lūdz vērtēt Zatlera rīkojuma Nr.2 atbilstību Satversmei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sūdzībā lūgts izvērtēt iepriekšminētā Zatlera rīkojuma atbilstību Satversmes 14. un 40.pantam, kas noteic Valsts prezidentam ierobežojumus termiņam rosināt Saeimas atsaukšanu un nosaka svinīgā solījuma tekstu, kas tiek dots Saeimas sēdē, prezidentam uzņemoties amata pienākumus. Pieteicēji uzskata, ka ar Zatlera pērnā gada maija rīkojumu aizskartas viņu pamattiesības, kas saistītas ar vienlīdzīguma principu likuma un tiesas priekšā, aģentūru LETA informēja sūdzības iesniedzēji.
Satversmes 14.pants paredz liegumu prezidentam izmantot tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms parlamenta pilnvaru beigām, prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā un agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu, bet 40.pantā noteikts, ka Valsts prezidents uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu visu darbu veltīt Latvijas labumam, sekmēt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību, turēt svētus un ievērot Satversmi un valsts likumus, kā arī pienākumus izpildīt pēc labākās apziņas.
Sūdzību ST iesnieguši Dmitrijs Čubukovs, Normunds Ozoliņš, Andžejs Zdanovičš, Tatjana Popova, Jevgenijs Okss, Guntra Vīksna, Kaspars Dimiters un Ļevs Libinsons.
Sūdzības autori norāda, ka 2011.gada 28.maijā Zatlers, pamatojoties uz Satversmes 48.pantu, ierosināja Saeimas atlaišanu, neskatoties uz to, ka viņa pilnvaras izbeidzas 2011.gada 7.jūlijā, proti, līdz viņa pilnvaru beigām bija palikušais laiks bija būtiski mazāks nekā pusgads.
Tāpēc konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Zatlers ir pārkāpis Satversmes 14.pantā aprakstīto ierobežojumu un kā sekas nav ievērojis savu svinīgu solījumu, kas ir aprakstīts Satversmes 40.pantā. Tāpat Zatlers nevarēja uzņemties Latvijas Republikas Satversmes 50.pantā paredzēto atbildību, jo viņa pilnvaru laiks bija jau beidzies līdz tautas nobalsošanai.
Tieši šādā veidā tikušas aizskartas sūdzības iesniedzēju Satversmes 91.pantā aprakstītās pamattiesības.
Sūdzības autori norāda, ka Satversme ir pamatlikums un tās priekšā visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji ir vienlīdzīgi. «Un tas, ka Latvijas Republikas Satversmi neievēroja Valsts prezidents, nevis parasts LR iedzīvotājs, nemaz nemaina lietas būtību, jo likuma priekšā visiem jābūt vienlīdzīgiem un visiem tas ir jāievēro,» uzskata sūdzības iesniedzēji.
Sūdzības autori norāda, ka Valsts prezidenta pieņemtā rīkojuma atbilstību Satversmei var izvērtēt vienīgi ST.
Viņi arī norāda uz Zatlera «mantkārīgu motīvu», kas, pēc pieteikuma autoru domām, «piespieda viņu pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 14.pantā aprakstītu ierobežojumu».
Sūdzības autori lūdz ST izvērtēt atzīt Latvijas Valsts prezidenta 2011.gada 28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2 neatbilstību Satversmes 14. un 40.pantam, kā arī atzīt to par spēkā neesošu.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai LETA apliecināja, ka ST 20.janvārī saņēmusi pieteicēju sūdzību. Pieteikums nodots trīs tiesnešu kolēģijai, kurai mēneša laikā - līdz 20.februārim - jāpieņem lēmums par sūdzības pieņemšanu un lietas ierosināšanu vai arī atteikšanos to darīt.