Fotoradari fiksējuši jau 16 000 pārkāpumu; ātruma «rekordi» ir pārsteidzoši

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo/R.Oliņš

Laikā kopš uz autoceļiem darbojas 19 pārvietojamie fotoradari fiksēti jau aptuveni 16 000 pārkāpumu. Savukārt ātrums, ar kādu pa Latvijas ceļiem braukuši autovadītāji, ir visnotaļ pārsteidzošs.

Otrdien preses konferencē policija atklāja, ka kopumā par ātruma pārsniegšanu uzlikti sodi 280 000 latu apmērā, taču samaksāti ir vien 86 000 latu, vēstī Latvijas Radio.

Lielākais ātrums, kādu fiksējuši fotoradari: apdzīvotā vietā – 117 kilometri stundā (km/h), tas noticis Babītes novadā, Spuņciemā. Savukārt nepadzīvotā vietā lielākais ātrums, kādu fiksējis fotoradars, ir 179 km/h. Tas noticis uz Rīga-Ventspils šosejas.

Kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits pēc fotoradaru ieviešanas ir ievērojami samazinājies – pērn decembrī bijuši par 400 negadījumiem mazāk, nekā 2010.gada decembrī.

Līdz 21.janvārim kopumā darbojās 19 pārvietojamie fotoradari, no kuriem 15 bija izvietoti dažādās vietās Rīgas reģionā, bet Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionā - katrā pa vienam.

Stacionārie fotoradari vēl nevienā Latvijas vietā nav sākuši darboties.

Tikmēr aģentūra LETA vēstī, ka Valsts policijas šefs Ints Ķuzis nosūtījis vēstuli SIA «Vitronic Baltica un Partneri», pieprasot līdz 20.maijam uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus. To preses konferencē pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Ķuža nosūtītā vēstule uzņēmumam esot sava veida pirmais brīdinājums. Saskaņā ar līgumu var tikt izteikti brīdinājumi, tad tiek lemts par tālāko.

SIA «Vitronic Baltica un Partneri» padomes priekšsēdētājs vietnieks Dmitrijs Osipovs šodien visai izvairīgi un pēc ilgām pārdomām atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Viņš atzina, ka uzņēmuma plāns ir īstenot visu projektu, lai atgūtu ieguldītos līdzekļus. Osipovs solīja, ka jau tuvākajā laikā stacionārie fotoradari tiks ieviesti. To kavēšanos uzņēmuma pārstāvis vairāk skaidroja ar to, ka būvniecības saskaņošana ir aizkavējusies, kā arī projektu kavējusi krīze «Latvijas Krājbankā».

Tikmēr soda naudas «skaitītājs» joprojām rit uz priekšu. Zivtiņš apliecināja, ka soda nauda par projekta kavēšanos uzņēmumam tiks apturēta tikai tad, kad viss projekts būs īstenojies.

Patlaban ir noslēgusies projekta otrā kārta, un Latvijā strādā 30 uzņēmuma piegādātie pārvietojamie fotoradari, kā arī četri policijas rīcībā esošie.

Šie 34 fotoradari kopumā var tikt izvietoti aptuveni 200 vietās.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu