Bērnu nabadzība Latvijā ar katru gadu pieaug

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/AP

Bērnu nabadzība ar katru gadu pieaug, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.

Ar šiem datiem šodien tika iepazīstināta valdība, uzklausot LM informatīvajos ziņojumos «Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2010.gadā» un «Par pamatnostādņu «Bērniem piemērota Latvija» īstenošanu 2010.gadā».

Kopš 2008.gada ir strauji samazinājies bērnu materiālās nodrošinātības līmenis - ja 2008.gadā tādu bērnu, kuriem netika nodrošināts viss nepieciešamais, kas bērnam vajadzīgs veiksmīgai dzīves gaitu uzsākšanai, bija 36%, tad 2010.gadā šādu bērnu bija jau 48,5%, aģentūru LETA informēja LM.

Šāda materiālā nenodrošinātība savukārt jau vairo bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicina nabadzības un atstumtības pārmantošanos nākamajās paaudzēs. LM atzīst, ka kopumā lielākais nabadzības risks pastāv ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus analizējot trūcīgo personu sadalījumu pa iedzīvotāju grupām 2010.gadā, bērni ir otra lielākā grupa starp trūcīgajām personām valstī. Trūcīgo bērnu skaits pieaudzis no 39 400 2010.gada janvārī līdz 60 600 jeb aptuveni 16,1% no bērnu kopskaita 2010.gada decembrī. Vienlaikus vērojama tendence pieaugt bērnu īpatsvaram, kuri dzīvo sociālajos dzīvokļos.

LM speciālisti arī norāda, ka nepieciešams pilnveidot obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites sistēmu, līdz ar to statistikas dati, ka vairāk nekā 11 000 jeb 5% bērnu vecumā no septiņiem līdz astoņiem gadiem pērn neapmeklēja skolu, ir neprecīzi.

Tāpat turpināja samazināties bērnu skaits valstī, proti, summārais dzimstības koeficients jau ilgstoši ir zemāks par to, kāds būtu nepieciešams pilnvērtīgai paaudžu nomaiņai. Kā pozitīvo tendenci LM norāda adoptēto bērnu skaita palielināšanās. Pērn kopumā Latvijā tika adoptēti 128 bērni, kas pēdējo desmit gadu laikā ir rekordliels skaits.

LM speciālisti arī norāda, ka ierobežotā valsts finansējuma dēļ daudzu aktivitāšu īstenošana tika pārtraukta vai to apjomi tika samazināti proporcionāli pieejamā finansējuma samazinājumam. Budžeta sabalansēšanas pasākumi ietekmēja gan finansiālā atbalsta pasākumus (sociālos pabalstus un citu materiālo atbalstu), gan ģimenēm, kuras aprūpē bērnus, pieejamos pakalpojumus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu