Turpmāk zemes kadastrālās uzmērīšanas process un dokumentu aprite būs ievērojami vienkāršāka, bet sertificētā mērnieka atbildība un kompetence - lielāka, paredz Ministru kabineta šodien spēkā stājušies «Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi», portālu «Apollo» informēja Andris Sproģis, Valsts zemes dienesta Komunikācijas projektu vadītājs.
Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un veicinātu elektroniskā paraksta lietošanu, noteikumos paredzēts, ka lielāko daļu dokumentu mērniekam ir tiesības iesniegt Valsts zemes dienestā elektroniski, tāpat visu darbam nepieciešamo informāciju par uzmērāmajiem zemes gabaliem un robežām mērnieks varēs pieprasīt un lejupielādēt no Valsts zemes dienesta serveriem tiešsaistes režīmā 24 stundas diennaktī. Noteikumi paredz, ka arī visi arhīva materiāli pēc sertificēta mērnieka pieprasījuma tiks sagatavoti elektroniskā formātā. Tādējādi saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vienīgie dokumenti, kurus pēc zemes uzmērīšanas mērniekam fiziski jānogādā Valsts zemes dienestā, ir uzmērīšanas procesā sagatavotie akti, kurus parakstījis zemes īpašnieks un pierobežnieki, kā arī zemes īpašnieka parakstīts zemes robežu plāns.
«Arvien plašāka elektronisko pakalpojumu ieviešana, birokrātijas mazināšana un procesu vienkāršošana, nepasliktinot pakalpojuma kvalitāti, ir Valsts zemes dienesta darbības prioritātes. Iespēja tiešsaistē pasūtīt un uzreiz saņemt dokumentus vēl pirms jauno noteikumu apstiprināšanas ir guvusi lielu mērniecības procesā iesaistīto personu atsaucību, un nākotnē arvien vairāk mūsu pakalpojumu būs pieejami e-vidē», norāda Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā tiek prognozēta būtiska kvalitātes paaugstināšanās uzmērīšanas darbos, jo zemes kadastrālā uzmērīšana uzsāksies ar priekšizpēti jeb uzmērāmās zemes vienības un robežojošo zemes vienību iepriekš veiktās uzmērīšanas dokumentu izvērtēšanu un situācijas apzināšanu apvidū. Pastāvot normatīvā regulējuma trūkumiem, bieži vien sertificētie mērnieki izlaida šo būtisko zemes kadastrālās uzmērīšanas posmu, neanalizējot iepriekš veiktas mērniecības dokumentus, kas nereti noveda pie zemes vienības robežu nepareizas uzmērīšanas un robežu pārklāšanas.
Jaunajos noteikumos palielināta sertificētā mērnieka kompetence neatbilstību risināšanas procesā. Veicinot strīdu izskatīšanu ārpus tiesām, noteikta skaidra domstarpību - dažādu robežu neatbilstības, tai skaitā pārklāšanās situāciju, risināšanas kārtība. Tādējādi tagad sertificētām mērniekam, veicot uzmērīšanu, ir tiesības pieņemt lēmumu par robežu noteikšanu, izvērtējot abu pušu izteiktos iebildumus. Gadījumā, ja pierobežniekam tomēr būs pretenzijas pret sertificēta mērnieka lēmumu, viņam būs pienākums uzaicināt citu mērnieku strīda risināšanai un tiesā vērsties varēs tikai tad, ja arī otra mērnieka pieņemtais lēmums kādu no iesaistītajām pusēm neapmierinās.
