Ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus, kad no suņu kodumiem bojā gāja sieviete, sabiedrībā saasinājusies diskusija par mājdzīvnieku turēšanu, noteikumiem un to ievērošanu. Tāpēc lūdzām PVD darbinieku komentāru par dzīvnieku turēšanu, noteikumiem un īpašnieku atbildību.
Informāciju sagatavoja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta vecākā eksperte Iveta Kociņa un Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Emīls Jēģers.
To, kādus dzīvniekus drīkst turēt dzīvoklī vai mājās, nosaka vietējā pašvaldība. Tikai vietējai pašvaldībai ir tiesības savā administratīvajā teritorijā noteikt ierobežojumus - turamo dzīvnieku skaitu un/vai sugas. Noteikumi, ja pašvaldība tos ir pieņēmusi, katrai pašvaldībai var būt atšķirīgi, ņemot vērā tās vietējo apstākļu specifiku.
Savā dzīvoklī vai mājā drīkst turēt tos dzīvniekus, kuriem īpašnieks/turētājs spēj nodrošināt nepieciešamos turēšanas apstākļus un aprūpi un, kuri netraucē un neapdraud citus dzīvniekus, bet pats galvenais - cilvēkus.
Turot suni sprostā vai telpā, tam jānodrošina vismaz piecus kvadrātmetrus liela platība, savukārt kaķim, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem, jānodrošina uzturēšanās platība, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Ja dzīvoklī, ir vairāk nekā 5 vienas sugas dzīvnieki (ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem), tad par to jāinformē PVD pārvaldi, kuras teritorijā atrodas dzīvoklis vai māja. Diemžēl, māja vai dzīvoklis ir cilvēka privātīpašums un tas nav veterinārās uzraudzības objekts, kurus ar zināmu regularitāti apseko dienesta inspektori. PVD inspektori, saņemot sūdzības, galvenokārt par pārkāpumiem dzīvnieka labturības prasību neievērošanā, kopā ar pašvaldības policiju, dodas pārbaudēs uz mājām vai dzīvokli un cenšas novērst pārkāpumus un atrisināt dažādas situācijas.
Tā, piemēram, Rīgas pilsētas inspektori pārbaužu laikā ir konstatējuši, ka pilsētas centra dzīvoklī mitinās 60 kaķi, ka dzīvoklī Āgenskalnā ir 35 mazās šķirnes suņi vai dzīvoklī Pļavniekos vairāk nekā 100 jūrascūciņas. Informāciju par dzīvokļiem, kur ir liels skaits dzīvnieku dienests visbiežāk saņem no šo dzīvnieku īpašnieku tuviniekiem, kuri lūdz palīdzību atrisināt izveidojušos situāciju. Un vēl – daudzos gadījumos labturības prasības tiek ievērotas un mums kā inspektoriem par pārkāpumiem dzīvnieku turēšanā nav iemesla satraukties. Nereti cilvēki mums ziņo, ka kaimiņš slikti izturas pret saviem dzīvniekiem, bet veicot pārbaudi noskaidrojas, ka iemesls ir pavisam cits – kaimiņi slikti izturas viens pret otru un ar PVD inspektoru palīdzību vēlas atrisināt savas domstarpības. Pārsteidz tikai tas, cik šo dzīvnieku ir daudz. Kāpēc cilvēki izvēlas turēt tik daudz dzīvniekus? Uz šo jautājumu vislabāk varētu atbildēt viņi paši un, iespējams, iemesli varētu būt visdažādākie. Tikai no katra paša dzīvnieku īpašnieka ir atkarīgs, kādus dzīvniekus viņš izvēlas turēt un būt par tiem atbildīgs.
Protams, daudzos gadījumos dzīvnieki traucē arī apkārtējo dzīvokļu iedzīvotājiem, telpās ir jūtama smaka vai dzīvnieki rada ilglaicīgu troksni. Šādos gadījumos iedzīvotājiem vislabāk griezties jautājuma risināšanā pie savas pašvaldības vai mājas apsaimniekotāja.
PVD speciālisti no dzīvnieku labturības un aizsardzības viedokļa pozitīvi vērtē iespēju mājas pagrabos aukstajā laikā patverties kaķiem. Problēmas rodas, ja šo jautājumu vērtē no infekciju un invāziju izplatības riska viedokļa. Kaķu kolonijas māju pagrabtelpās nav šo kaķu izmitināšanas problēmas risinājums ilgtermiņā. Tās nav pakļautas uzskaitei, kaķi nav identificēti (reģistrēti), līdz ar to nav iespējams nodrošināt pārliecinošu visu kaķu ikgadēju vakcināciju pret trakumsērgu (kaķiem nav īpašnieku, kam jārūpējas par dzīvnieku vakcināciju). Veterinārmedicīnas likumā noteikts, ka katru gadu dzīvnieks - suns vai kaķis obligāti jāvakcinē pret trakumsērgu un citām infekcijas slimībām pēc veterinārārsta ieteikuma. Tāpat, lai dzīvniekam nebūtu parazītu (iekšējo un ārējo), noteikti jālieto medikamenti un divas reizes gadā jāveic dzīvnieka attārpošana. Slikta dzīvnieka medicīniskā aprūpe var apdraudēt arī cilvēka veselību.
Dzīvnieku kolonijās ir ierobežotas iespējas uzturēt pārliecinātu kontroli pār dzīvnieku kastrāciju (sterilizāciju), kas neizslēdz iespēju dzīvniekiem vairoties. Šajās kolonijās kaķiem ir lielāka iespēja saslimt un izplatīt slimības, ar kurām slimo tikai kaķi, kā arī izplatīt tādas cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamas slimības kā toksoplazmoze, hlamidioze, leptospiroze, kailā ēde u.c., jo tur nav iespējama savlaicīga slimību diagnostika. Protams, tam visam vēl ir nepieciešams finansējums.
PVD, veicot regulāru suņu un kaķu, kā arī savvaļas dzīvnieku (lapsu un jenotsuņu) vakcināciju pret trakumsērgu ir panācis, ka 2011. gadā tika reģistrēts tikai viens trakumsērgas gadījums valstī, taču šīs slimības bīstamība joprojām saglabājas.
PVD dzīvnieku turētājiem un visiem tiem, kuri vēlas savā aprūpē ņemt dzīvnieku, atgādina sen zināmas lietas:
• Atceries, ka ar to, kā tu ar savu četrkājaino draugu ievērosi noteiktās uzvedības normas sabiedrībā, tu veidosi sabiedrības pozitīvo attieksmi pret dzīvniekiem un parādīsi sevi kā saimnieku un savu dzīvnieku no labākās puses.
• Neaizmirsti, ka neaudzināts un agresīvs dzīvnieks kopā ar tevi var radīt nopietnus draudus tev pašam un arī sabiedrībai.
• Rūpējies arī par to, lai tavs draugs ar savu uzvedību (riešanu, gaudošanu vai smaku) netraucētu kaimiņus un apkārtējo sabiedrību.
• Neaizmirsti sameklēt savam četrkājainajam draugam citu īpašnieku, ja turpmāk nevarēsi par viņu parūpēties.
• Padomā, kurš spēs parūpēties par tavu četrkājaino draugu, kamēr tu būsi projām!
• Ejot pastaigāties apdzīvoto vietu tuvumā, līdzi ņem piederumus, lai varētu savākt sava dzīvnieka atstātos izkārnījumus.
• Pats galvenais – atceries, ka dzīvnieks cilvēkam ir ne tikai draugs, bet arī ļoti liela atbildība.
PVD arī aicina nebūt vienaldzīgiem un rūpēties ne tikai par savu, bet palīdzēt arī citiem nelaimē nokļuvušajiem dzīvniekiem. Ja redzat, ka cietsirdīgi vai bezatbildīgi izturas pret dzīvniekiem, esiet modri un informējiet par to pašvaldības policiju un PVD.
Šobrīd Latvijā ir ziema un sals. Aukstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus būt vērīgiem un atbildīgiem, rūpējoties par saviem dzīvniekiem. Suņu īpaš-nieki, īpaši tie, kuru suņi tiek turēti ķēdēs un dzīvo tikai ārā - uz Jūsu dzīvniekiem aukstums un sals iedarbojas visvairāk! Viņi bez pienācīgas aprūpes ir uzskatāmi par atstātiem bezpalīdzīgā stāvoklī un šāda darbība var tikt kvalificēta kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Jāatceras, ka pie zemas temperatūras, dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem nepieciešamas papildus kalorijas organisma sasildīšanai un dzīvības procesu uzturēšanai.
