Lielākā daļa žargonvārdu bērniem bija labi pazīstami, piemēram, učene (skolotāja), bardaks (nekārtība), džeks (puisis), kompis (dators), forši (labi), besis (apnikums), un tiem aizvietotājus latviešu valodā atrast nebija grūti. Lielāks izaicinājums bija vārdi, kuriem nav tieša tulkojuma, piemēram, davai (ejam, sākam, nāc un citi), vobšem (patiesībā, vārdu sakot). Lai gan teju visi klātesošie jaunieši atzina, ka šos vārdus pazīst un mēdz izmantot sarunvalodā, tomēr izteica viedokli, ka šiem vārdiem mēdz būt vairākas nozīmes, un līdz ar to arī var izmantot dažādus skaidrojumus.
Daži iepriekš bieži izmantoti žargonismi bērniem bija mazāk zināmi, piemēram, bulka, kuras nozīmi (smalkmaizīte) zināja tikai daži. Bija žargonvārdi, kuri jauniešiem bija pārsteigums. Piemēram, daudzi bija izbrīnīti, ka vārdi dakteris (ārsts) un šlipse (kaklasaite) nav latviski pareizi un arī ir žargonvārdi. Dažiem (salīdzinoši jauniem) latviskojumiem bija grūtības atrast pareizo literārās valodas vārdu, piemēram, nokačāt vietā skolēni piedāvāja citus žargonismus – piemēram, nolādēt vai ielādēt – bet pareizais latviskojums ir lejupielādēt.
Spēles beigās jautājot, kurus žargonvārdus viņi paši ikdienā izmanto visbiežāk, pamatskolas skolēni galvenokārt minēja dažādus apzīmējumus ģimenes locekļiem: bračka (brālis), mutere (māte), senči (vecāki), kā arī sadzīviskām lietām un norisēm – autiņš (autobuss), končiks (kontroldarbs), eksis (eksāmens). Vidusskolēniem pēdējā laikā aizvien aktuālāki kļūst žargonvārdi, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, čillot (atpūsties), iečekot (aplūkot, pārbaudīt), kā arī vārdi, kas saistīti ar lielo plašsaziņas līdzekļu nozīmi jauniešu ikdienā, piemēram, ietvītot un feisbuks. Turpretim skolotāji atzina, ka pēc viņu novērojumiem bērnu visbiežāk izmantotie žargonismi ir ķipa (it kā, laikam) un pofig (vienalga).
Visi latviskojumu autori un dalībnieki saņēma balvas no starptautiskā valodu uzņēmuma «Skrivanek Baltic» un Latviešu valodas aģentūras.
Valodu uzņēmums «Skrivanek Baltic» jau trešo gadu iesaistās Starptautiskās Dzimtās valodas dienas pasākumos, lai kopā ar Latviešu valodas aģentūru aicinātu gan bērnus, gan pieaugušos pievērst lielāku uzmanību valodu daudzveidībai un savas dzimtās valodas skaistumam.
