Freimanis lielākās problēmas nākotnē prognozē SC

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Sociologs Aigars Freimanis referenduma aktivitāti vērtē kā augstu, bet likumsakarīgu, jo balsojums bijis ar lielu simbolisku un saturisku nozīmi.

Savukārt lielākās konsekvences pēc referenduma viņš saista ar apvienības «Saskaņas centrs» (SC) nākotni.

Freimanis aģentūrai BNS sacīja, ka pats bija prognozējis vēlētāju aktivitāti ap 67%, bet reālā aktivitāte, kas pārsniegusi 70%, uzskatāma par iespaidīgu.

«Tādi referendumi ar tik lielu simbolisku un arī reāli saturisku nozīmi ir ļoti reti. Šis jautājums ir uzrunājošs daudziem cilvēkiem,» iedzīvotāju lielo aktivitāti skaidroja sociologs.

Freimanis pauda cerību, ka referendums neatstās sekas uz sabiedrības tolerances līmeni, kas, pēc viņa novērojumiem, arī pirms referenduma bijis salīdzinoši augsts.

«Cilvēku dabiskais pragmatisms ir daudz dzīvīgāks nekā kaut kādi politiķu piedāvājumi, kuru patiesībā nemaz nav,» viņš sprieda.

Tomēr sociologs pieļāva, ka referendumi nākotnē var kļūt par politisku instrumentu, ko var izmantot visu veidu radikāļi abās pusēs. «Lielākā problēma ir partijai, kas gribot negribot bija ķīlnieks šajā jautājumā – «Saskaņas centram». Jau tas, ka parlamentā daļa partijas biedru balso par un daļa pret, ir zīme, ka kaut kas tur iekšēji nav kārtībā. Arī krievu kopienā ir ļoti atšķirīgi viedokļi, varētu pat teikt, ka tā ir pretēji vērsta,» norādīja Freimanis.

SC līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča rīcību saistībā ar referendumu viņš vērtēja kā kļūdu.

«Turpināt stāstīt pasaciņu, ka šis balsojums ir protests pret kaut ko ‒ tas vienkārši nav nopietni. Tā ir politiska ķēmošanās. Nedomāju, ka abi minētie kungi būs dabūjuši kādus pluspunktus ilgtermiņā. Manuprāt, tā bija kļūda,» rezumēja Freimanis.

Jau vēstīts, ka sestdien, 18.februārī, Latvijā notika referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz noteikt valsts valodas statusu arī krievu valodai. Pēc provizoriskajiem rezultātiem, referendumā piedalījušies vairāk nekā 70% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu