Vecākiem, kuri neziņo par bērnu nelaišanu skolā, iecerēts paredzēt atbildību. Valdība šodien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sagatavot attiecīgas normatīvo aktu izmaiņas.
Sodīs vecākus, ja bērni neapmeklēs skolu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdības sēdē aktualizējās jautājums par vecākiem, kuri neinformē skolas par gadījumiem, kad bērni ir izbraukuši no valsts. IZM norāda, ka saskaņā ar patlaban spēkā esošām normām vecākiem ir jāinformē par bērnu nelaišanu skolā, taču reālajā dzīvē ir gadījumi, kad vecāki to nedara.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pauda viedokli, ka šādi Latvija tuvojas ļoti smalkai robežai un sākotnēji būtu jāsoda pieaugušie par to, ka paši izbrauc no valsts, bet neinformē par to, lai gan to paredz likums.
Viņai piekrita iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP), pēc kura domām jātiek galā vispirms ar vecākiem, kuri nesakārto attiecības ar valsti un, aizbraucot no valsts, nepaziņo par vietu, kur viņus var sasniegt valsts. Viņš norādīja, ka šis rādītājs Latvijā "diezgan klibo".
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) norādīja, ka "nevajag izdomāt jaunus riteņus", bet jāpaskatās pasaules pieredze. Katrā valstī ir obligātā izglītība, un, ja bērns tajā nepiedalās, tā ir arī vecāku atbildība. Viņaprāt, tas ir loģisks jautājums vecākiem, kāpēc bērns neiet skolā. Ja vecāki neziņo, ka bērns izbraucis no valsts, pēc viņa domām, jābūt sankcijām.
Pēc ministra domām, nevajag padarīt vienu lietu atkarīgu no otras, jo, ja pieaugušais nav ziņojis par sevi, tā ir viņa atbildība, bet, ja runa ir par nepilngadīgiem bērniem, par kuriem atbildība jāuzņemas vecākiem, sanāk, ka viņi nepilda saistības pret bērniem. Varbūt bērns paliek Latvijā, bet ubago, piemēru minēja Pabriks un piebilda, ka šis ir bērnu tiesību pārkāpums.
Kozlovskis iebilda, ka varbūt šis bērns saņem labu izglītību ārzemēs un vecāks ir izpildījis savu pienākumu ar uzviju, tomēr arī premjers Valdis Dombrovskis (V) vērtēja, ka problēmas ir nedaudz atšķirīgas. Ja pieaugušais nav paziņojis par sevi, vairumā gadījumu tas nekādas problēmas valstij nerada, bet, ja netiek ziņots par to, ka bērns neapmeklēs skolu, valstij jāsāk meklēt, kur paliek bērni un kāpēc viņi neiet uz skolu.
Valdība nolēma uzdot IZM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Valsts kanceleju izvērtēt iespējamo atbildības mehānismu.
Kā liecina valdības sēdes protokollēmums, IeM sadarbībā ar IZM būs jārīko informatīva kampaņa interneta vidē, lai noskaidrotu ārzemēs dzīvojošo skolēnu skaitu. Kampaņas mērķis būs informēt personas, kurām ir Latvijas valstiskā piederība un kuras uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, par pienākumu paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā to paredz likumdošana.
Šāds lēmums pieņemts, jo saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotajiem datiem pēc pašvaldību rīcībā esošās informācijas uz ārvalstīm šajā mācību gadā devušies 7674 skolēni vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kas ir obligātajā izglītības vecumā, nepaziņojot par izbraukšanu no valsts.
Valdība uzdeva IKVD turpināt regulāri apkopot informāciju par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, tajā skaitā apzināt iemeslus, kuru dēļ šie bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.
IZM sadarbībā ar citām ministrijām būs jāveicina obligātā izglītības ieguve tiem bērniem, kuri obligātajā izglītības vecumā nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.
Kā ziņots, 2010.gadā nevienā izglītības iestādē nebija reģistrēti 11 327 jeb 5% no skolēnu kopskaita vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.
Savukārt pagājušajā gadā pašvaldībām ir izdevies noskaidrot, ka no 12 481 skolēna, kas nav nevienas izglītības iestādes sarakstā, ārvalstīs ir 7674 skolēni, pašvaldībām nav informācijas par 3595 skolēnu skolas neapmeklēšanas iemesliem, 275 skolēni skolu neapmeklē citu iemeslu dēļ, 72 bērniem ir piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt skolu, bezvēsts prombūtnē ir 45 skolēni, no ārvalstīm iebraucis 41 skolēns, taču skolu neapmeklē, ilgstoši slimo deviņi bērni, uz ārvalstīm adoptēti - astoņi.
Pirms mēneša premjers Valdis Dombrovskis valdības sēdē pārmeta IZM, ka tā ilgstoši nav pildījusi tai doto uzdevumu iesniegt valdībai informāciju par skolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē skolu.
Viņš norādīja, ka jau pērn 7.oktobrī dots uzdevums sagatavot informāciju par bērniem, kuri nekur nemācās, situācijas iemesliem, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti, lai informācija būtu pilnīga. Uzdevums atkārtoti dots 13.janvārī, taču arī 24.janvārī, kad valdībā tika izskatīti jautājumi par bērnu stāvokli Latvijā, tas nav izpildīts. 7.februārī Dombrovskis uzdeva izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nedēļas laikā valdībā iesniegt ar attiecīgajām institūcijām saskaņotu tiesību akta projektu, kurā paredzēti konkrēti uzdevumi atbildīgajām institūcijām obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaites kārtības būtiskai uzlabošanai.
Premjers pauda viedokli, ka situācijā, kad nav informācijas par vairāk nekā 11 000 bērnu, vajag rīkoties.