Augstskolu skaits Latvijā varētu samazināties tikai būtisku ekonomisko satricinājumu gadījumā, nevis saistībā ar studiju programmu izvērtēšanu, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Kad varētu mainīties augstskolu skaits Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vētra stāstīja, ka pašlaik augstākās izglītības jomā reformas vēl nenotiek, bet tiek veikts studiju programmu kvalitātes izvērtējums ar mērķi savākt informācijas bāzi, lai varētu reformas argumentēti pamatot.
Nopietnākas sarunas par augstākās izglītības reformām varētu sākties šā gada rudenī. Līdz tam AIP sagatavos starpziņojumu valdībai, jūnija sākumā vajadzētu beigties programmu izvērtējumam, bet līdz uzņemšanai nekādi dati par augstskolu programmu vērtējumu netiks publiskoti, "jo tas nebūtu godīgi". Septembrī vai oktobrī varētu tikt atklāts augstskolu programmu ranžējums pa nozarēm.
Pašlaik ir novērtēta aptuveni puse augstskolu studiju programmu. Vētra atzina, ka dažas programmas ir izmirstošas un tur jau pašlaik trūkst studentu, tāpēc tās, visticamāk, būs jāreformē. Gala izvērtējumā programmas tiks sadalītas trīs grupās - ilgtspējīgās, tādās, kas ir ilgtspējīgas, taču kurās vajag uzlabojumus, un neperspektīvās, kuras principā varētu likvidēt.
Vētra gan atturējās vērtēt, vai šis izvērtējums novedīs arī pie reālām reformām - to varot atbildēt tikai orākuls. Vētra domā, ka pašlaik izglītības ministra Roberta Ķīļa dienaskārtībā augstākās izglītības jautājumi nav prioritāri, jo vēl nav pieejami reformu veikšanai nepieciešamie izejas dati.
Taujāts, vai pēc programmu izvērtējuma varētu tikt slēgtas kādas augstskolas, Vētra pauda viedokli, ka reālākais scenārijs varētu būt, ka pašas augstskolas varētu domāt par apvienošanos, vai arī tās pārprofilēs savu piedāvājumu. AIP vadītājs domā, ka nākamajā mācību gadā vairāk tiks veidotas kopīgas augstskolu programmas. Pamatā tas varētu notikt reģionālajā izglītībā, kur lielākā problēma ir studentu trūkums.