Latvijas sieviešu basketbola izlase šogad centīsies kvalificēties Eiropas čempionātam, kurš nākamajā gadā norisināsies Francijā. Izlasē nespēlē vairākas vadošās spēlētājas un viena no izlases līderēm šovasar būs 28 gadus vecā Kristīne Kārkliņa. Kristīne jaunajai lomai ir gatava un saka, ka par veterāni viņu vēl nevar saukt, taču tuvojas vecums, kad arī viņai būs jāsāk izvērtēt prioritātes - spēlēt izlasē vai beigt tajā karjeru un pievērsties privātajai dzīvei.
- Latvijas izlasei šovasar nepalīdzēs piecas spēlētājas, kuras praktiski veido valstsvienības pamatsastāvu. Ieva Kubliņa un Gunta Baško - Melbārde karjeru izlasē beigušas, bet dažādu iemeslu dēļ klāt nebūs arī Anete Jēkabsone - Žogota, Zane Tamane un Elīna Babkina. Šāds ass grieziens sen nav bijis izlasei.
- Piekrītu, bet ir sastāvā spēlētājas, kuras jau ir nedaudz apbružājušās izlasē. Meklēsim jaunas līderes, jo kādai jau grozā būs jāmet (smejas). Pirms diviem gadiem arī ar līderēm mums tik viegli negāja. Nedomāju, ka jārunā par grūtībām tāpēc, ka nav līderes. Redzēsim, pirmās divas pārbaudes spēles nebija nemaz tik sliktas, ir kaut kādas iezīmes un parādās līderes. Cerēsim, ka atraisīsies arī citas meitenes. Pagaidām pietrūkst sapratne.
- No tevis šoreiz gaidīs vairāk, kā iepriekšējos gados, jo ar Lieni Jansoni esat pieredzējušākās spēlētājas. Tava loma pamainīsies.
- Jā, protams, to apzinos. Uzņemšos atbildību un nebēgšu prom.
- Tu esi spēlējusi pie pēdējiem trīs izlases treneriem - Aināra Zvirgzdiņa, Georgiosa Dikeulakosa un tagad pie Aigara Neripa. Salīdzini viņus.
- Katrs ir citādāks, gan rakstura, gan basketbola uztveres ziņā, bet šogad ir palikušas lietas no pērnā gada. Basketbolā daudz ko jaunu izdomāt nevar, mainās treniņu grafiks un uzdevumi tajos, bet sadarbības un taktiskie zīmējumi ir atkarīgi no tā, kādi resursi mūsu rīcībā. Ja ir brīvs metiens, jāmet. Patlaban cenšamies spēlēt pēc iestrādātajām kombinācijām, bez improvizācijas, lai iemācītos tās, otrkārt - šīs kombinācijas palīdz atrast labāku uzbrukuma situāciju.
- Šogad izlasē laikam ir jaunas sadarbības laukumā, jo nav to spēlētāju, uz kurām tika veidotas kombinācijas iepriekšējos gados.
- Ir jaunas, tas tiesa. Mums ir mazāki trešie numuri, trūkst Guntas augums šajā pozīcijā. Ir Niedola, bet viņa nedaudz īsāka par Guntu, taču viņa ir vienīgā izteiktā trešā numura spēlētāja. Nav uzsvars uz groza apakšu, jo pērn bija sadarbība starp pirmo un piekto numuru, šogad ir iesaistītas visas basketbolistes. Katra var tikt pie brīviem metieniem vai iespēlēt bumbu apakšā.
- Kad novembrī runājām, sacīji, ka Spānijā vairāk laukumā darbojies otrā numura pozīcijā. Kā būs šovasar izlasē?
- Nezinu, tas jājautā treneriem, bet pagaidām pirmo un vienīgo spēli, kuru nospēlēju (intervija notika pirms 27. maija spēles), es sāku kā otrais numurs, bet vēlāk arī pirmā numura postenī darbojos. Tas ir labi, ka varam variēt šādā veidā, pirmā un otrā numura pozīcijā var spēlēt četras spēlētājas.
- Kurā numurā labāk jūties?
Teikšu tā - patīk man otrā numura pozīcija, brīvākas rokas laukumā, nav tik liels spiediens uz tevi, kādā stūrītī vari atvilkt elpu, pirmajam numuram jābūt ļoti labā fiziskajā formā, jānostāda partneres labās pozīcijās, jāatdod precīza piespēle un tā tālāk. Negribu teikt, ka otrajam laukumā ir atpūta, bet tā ir citādāka spēle. Spēle bez bumbas nav tik nogurdinoša.
- Tev sezonas laikā bija problēmas ar celi un arī vēl nesen tas lika par sevi manīt. Vai kādā brīdi juti, ka varētu šovasar atteikt izlasei un nepiedalīties EČ kvalifikācijā?
- Sākot sezonu, viss bija kārtībā, bet čempionāta laikā bija problēmas. Kad treneris zvanīja decembrī, tad viss bija labi un nekas neliecināja, ka atsāksies problēmas. Bet domu, ka varētu nespēlēt - nepieļāvu, vismaz šogad beigt karjeru izlasē nedomāju, kas būs tālāk, to redzēsim. Jāskatās no gada uz gadu. Basketbols ir neprognozējams sporta veids, ar traumām var visādi būt, solis uz vienu pusi un seko savainojums.
- Jautāšu sekojoši: vai tev gribas spēlēt valstsvienībā? Mums netrūkst piemēri hokejā un arī basketbolā, kad spēlētāji dažādu iemeslu dēļ atteikušies pārstāvēt valstsvienību un vairumā gadījumu viņu lēmumi tiek apspriesti visos līmeņos.
- Pirmajā vietā ir veselība, ja ar to viss ir kārtībā, tad izlasē var spēlēt. Tie, kas nosoda tos, kuri nespēlē, nav iekšā šajā lietā. Pēc garas sezonas ķermenis jūtas noguris, man bija salīdzinoši īsa sezona, manā karjerā visīsākā, taču tajā pašā laikā tā bija tik ļoti intensīva, ka pēc sezonas negribējās darīt neko, tikai atpūsties. Tas ir arī vajadzīgs. Pēc sezonas, kad bija brīvais laiks, sajutu gandarījumu pievienoties izlasei, sākt trenēties, jo paspēju atpūsties. Jāņem vērā, ka katrs gadījums ir individuāls, katram pieredze ir citādāka - kāds izlasē ir nospēlejis desmit gadus bez pārtraukuma un sevi atdevis pilnībā, ka nepieciešama atpūta, nevar dragāt monotonā ritmā. Jādomā par dzīvi arī pēc karjeras beigām, lēnām jāsāk kaut kas darīt un vasara ir tas periods, kad tev ir brīvdienas. Šajā laikā vari plānot savu nākotni, ja vajag, mācies vai arī, piemēram, veido savu biznesu. Katrā gadījumā klausīties lielos komentētājus nevajag. Jādara tas, kas tev liekas pareizi, varbūt aprunājoties ar treneriem, ārstiem, kuri tev pateiks, kas ir nepieciešams veselības ziņā. Kad sāktu vilkt uz trīsdemit gadu slieksni, es arī domātu, ko darīšu pēc basketbola. Jādomā par to, kāda būs mana dzīve pēc karjeras beigām un kādā brīdī jāliek tam pamati, bet to var darīt vasarā, jo sezonas laikā tas nav iespējams.
- Var secināt, ka Guntas un Ievas lēmums beigt karjeru valstsvienībā tev ir saprotams un pieņemams.
- Jā, es viņas izprotu un nevienu mirkli nenosodu. Viņas savus gadus ir atstrādājušas un pilnībā atdevušas Latvijas izlasei, tas ir jāsaprot un jāsaka viņām paldies, ka tik ilgi ir nospēlējušas, nevis jāmet ar akmeni un jāsaka, ka varēja ilgāk spēlēt. Katrs lēmumu pieņem tajā brīdī, kad uzskata par pareizu.
- Kura no izlases spēlētājām mums šogad pietrūkst visvairāk?
- Nevaru pateikt, kuru mums visvairāk vajadzētu, nav jāskatās, kas mums trūkst, mums ir tāds sastāvs, kāds ir. Tās spēlētājas ir priecīgas būt komandā, bet, protams, nepārmetu tām, kuras nav. Jādomā, kādus rezultātus sasniegt ar šo izlases modeli, uz pagātni nevajag koncentrēties. Pirmās divas pārbaudes spēles nospēlējām normāli, zinot to, kā nospēlējām pērn pirmos pārbaudes mačus. Kļūdas netrūka arī šogad, metienu procents nebija labs, bet spēles bija kvalitatīvākas. Ņemot vērā, ka mums bijuši fiziskie treniņi, nekas labāks tagad nevar būt, mums jāsajūt spēles garša,
- Kā vērtē izlases jaunās spēlētājas?
- Ļoti labi, patika komandas gars pēc zaudētas spēles Baltkrievijā. Nebija nokārti deguni, nebija aizvainojums, noskatījāmies video un sapratām, kas bija nepareizi un ko jāizlabo, treneri pateica, pie kā jāpiestrādā un kur jāatrodas laukumā dažādās epizodēs.
- Parunāsim par Spāniju. Kāda tev bija šī sezona? Tas, ka play-off tev ies secem bija zināms jau labu laiku pirms sezonas beigām.
- Jā. Pirmkārt, klubam sezona sākās ar desmit jaunām spēlētājām, es biju vienīgā, kura palika no pērnā gada. Lai saspēlētos, nepieciešams laiks un likās, ka ziemā tikai sāksim spēlēt tā pa īstam, taču patiesībā viss izdevās jau ātrāk un liels nopelns trenerim, kurš spēlētājas saliedēja un izveidoja komandu. Kombinācijas nebija sarežģītas, viņš centās izmantot katras spēlētājas labākās īpašības un uz tām spiest, novērst trūkumus komandas spēlē. Uzskatu, ka pēc sastāva un parādītās spēles esam tajā vietā, kurā palikām - starp piekto un septīto. Sezonu beidzām 7. vietā, mačā par sesto vietu zaudējām ar četriem punktiem. Protams, bija mači, kurus varējām uzvarēt, bet klubam šī ir labākā sezona pastāvēšanas vēsturē. Nez vai kāds domāja pirms sezonas, ka būsim tik augstu.
- Klubs parādā nepalika? Runā, ka Spānijā ir problēmas ar algas izmaksāšanu.
- Jā, daudzās Spānijas komandās bija finansiālas problēmas. Mums viss tika nokārtots un alga bija ieskaitīta katru mēnesi. Kluba priekšā cepuri nost - mazs budžets, dzīvojām divas vienā dzīvoklī, toties nekad nekavējās algas izmaksāšana. Neredzu neko labu tajā apstāklī, ja tev ir labs līgums, braukā ar lepnu auto, bet komandā neizmaksā naudu.
- Klubs piedāvāja līgumu uz nākamo gadu?
- Jā, vēlējās mani paturēt, bet mūsu ceļi šķiras. Tuvākajā laikā būs zināma mana jaunā darba vieta, bet varu pateikt, ka Spānijā nepalikšu. Pēc pāris dienām tiks nokārtotas formalitātes, patlaban līgumi ceļo no vienas valsts uz otru.
- Bet šis tev būs solis uz augšu?
- To mēs varēsim spriest tikai pēc sezonas beigām, bet cita valsts, cits čempionāts un būs savādāk. Bija piedāvājumi jau janvārī, piemēram, viena komanda vēlējās, lai pāreju pie tās sezonas laikā, taču paliku turpat.
