Pēc «Tulūzas šāvēja» šomēnes Francijas dienvidrietumos pastrādātajām slepkavībām sabiedrības uzmanības redzeslokā nonācis jautājums par musulmaņu radikalizāciju Francijas cietumos, tomēr eksperti piektdien pauda pārliecību, šī parādība tiek pakļauta kontrolei.
Septiņus cilvēkus šomēnes Tulūzā un tās apkaimē nogalinājušā Mohammeda Meras bijušais advokāts Kristiāns Etelēns sacīja, ka viņa klients pieņēmis radikālus uzskatus, atrodoties cietumā.
Meram, kuram tagad būtu 23 gadi, par vairākām zādzībām un vardarbīgiem noziegumiem 19 gadu vecumā piespriests cietumsods, un divus gadus viņš pavadījis cietumā.
Pēc atbrīvošanas viņš devies uz Afganistānu un Pakistānu, kur pēc paša vārdiem viņu apmācījuši starptautiskā teroristu tīkla «Al Qaeda» instruktori.
«Viņš radikalizējās, atrodoties cietumā,» šonedēļ sacīja prokurors Fransuā Molēns.
Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, runājot jau pēc tam, kad Mera policijas operācijā Tulūzā tika nogalināts, solīja, ka valsts spers nepieciešamos soļus, lai apturētu ekstrēmisma izplatīšanos cietumos.
«Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu cietumi kļūst par naida un terorisma ideoloģiju iedvešanas lecektīm,» sacīja prezidents, pieprasot, lai tiktu pārdomāti pasākumi, kā šos draudus kontrolēt.
Kaut arī vairums ekspertu piekrīt konstatējumam, islāma ekstrēmistu grupējumi vervē kustībai jaunus biedrus cietumos, viņi arī norāda, ka vien nedaudzi musulmaņi, kas nonāk saskarē ar radikāļu propagandu, galu galā pievienojas džihādistu grupējumiem.
«Vien ļoti nedaudzi tajā iekrīt,» sacīja Iekšlietu ministrijas bijusī augsta ranga terorisma apkarošanas un pretizlūkošanas amatpersona Luī Kaprioli. «Vairums šo puišu, kad viņi iznāk no cietuma, grib izklaidēties ar meitenēm, zagt BMW un mersedesus, tirgot heroīnu.»
«Viņi atgriežas pie savas agrākās dzīves jutekliskajiem priekiem,» norādīja Kaprioli. «Tikai galēji galējie, tādi kā Mohammeds Mera, seko loģikai līdz galam.»
Kaut arī advokāts Dominiks Manī apgalvo, ka ieslodzītie, kas apmeklējuši Afganistānu un Pakistānu, cietumos tiek apbrīnoti kā «pretošanās cīnītāji», citi eksperti norāda, ka viņiem nav ilgtermiņa ietekmes uz mazāk radikālajiem jaunajiem biedriem.
Tostarp sociālo zinātņu skolas EHESS direktors Farhads Hosrohavars norāda, ka cietumos populārs kļūst islāma hiperfundamentālisms.
Šī virziena sekotāji noslēdzas sevī, daudz laiku velta islāma studijām un lūgšanām, tomēr pamatā nav vardarbīgi.
Francijas varasiestādes nevāc ziņas par pilsoņu reliģisko piederību, tomēr, ņemot vērā ieslodzīto skaitu, kas atsakās ēst cūkgaļu, cietumos varētu būt 30%-40% musulmaņu.
Savukārt Francijas cietumu musulmaņu kapelānu priekšnieks Mulajs el Hasans el Alaui Talibi skaidro, ka tajos cietumos, «kur ir kapelāns, tur nav pašpasludināta imama».
«Kapelāns ir kritērijs. Ja nav kapelāna, pastāv risks,» uzsvēra Talibi.
Musulmaņu garīdznieku skaits Francijas cietumos kopš 2006.gada ir trīskāršojies un patlaban ir 150, norādīja musulmaņu kapelānu priekšnieks.
Jau ziņots, ka vairākos uzbrukumos šomēnes Tulūzā un tās apkaimē Mera nogalināja septiņus cilvēkus - trīs Ziemeļāfrikas izcelsmes franču karavīrus un vēl četrus cilvēkus pie Tulūzas ebreju skolas. Savu rīcību viņš motivēja ar palestīniešu bērnu ciešanām, Francijas iesaistīšanos Afganistānas karā un aizliegumu publiskās vietās nēsāt parandžas.
Uzbrucējs arīdzan apgalvoja, ka viņu Vazīristānā, Pakistānas vēsturiskajā novadā, kas atrodas pie Afganistānas robežas, esot apmācījuši «Al Qaeda» kaujinieki.
Mera ceturtdien tika nogalināts policijas operācijas laikā.
