Līdz gada beigām plāno pilnveidot īres normatīvos aktus

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Plānots, ka līdz šī gada beigām varētu pieņemt Dzīvokļu īres likumu, kurš sakārtotu īres tirgus tiesisko vidi, piektdien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Dzīvokļu īres likumprojekta izstrāde tika sākta 2011.gadā pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājuma. Likumprojekta mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību, līdzsvarojot īrnieka un izīrētāja tiesības un pienākumus, nosakot īres maksas sastāvdaļas un to noteikšanas kārtību, precizējot gadījumus, kad īres līgums var tikt pārtraukts, un atvieglojot no īres tiesiskajām attiecībām izrietošo strīdu risināšanu.

Oša sacīja, ka Latvijā privātīpašumā esošais īres fonds veido 14,7% no kopējā dzīvojamā fonda, no tiem neprivatizētie dzīvokļi veido 10%. Savukārt privātīpašumā esošais dzīvojamais fonds veido 84,9% no kopējā dzīvojamā fonda, bet sociālais īres fonds - 0,4% no kopējā dzīvojamā fonda.

«Salīdzinājumam - Vācijā īres sektors veido 53% no dzīvojamā fonda, Beļģijā 25%, Dānijā - 20%. Likumprojekta un tiesiskās vides sakārtošanas mērķis ir sasniegt, ka arī Latvijā īres sektors tuvotos vismaz 10% no dzīvojamā fonda,» skaidroja Oša.

Dzīvokļu īres likums reglamentēs nosacījumus dzīvojamās mājās esošu telpu izīrēšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir izīrējamais objekts, bet nereglamentēs nosacījumus nedzīvojamo telpu, kā arī kopmītnēs esošo dzīvojamo telpu izīrēšanai. To izīrēšanai piemēros Civillikuma noteikumus.

«Dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats būs rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, kuru varēs noslēgt uz noteiktu laiku. Īrniekam būs pienākums pēc īres līguma darbības beigām atbrīvot īrēto telpu, izņemot gadījumus, ja īrniekam ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu,» skaidroja Oša.

Gadījumā, ja dzīvojamai telpai mainīsies īpašnieks, tad jaunajam telpu īpašniekam noslēgtais īres līgums būs jāievēro tikai tādā gadījumā, ja tas būs ierakstīts zemesgrāmatā. Pretējā gadījumā ar iepriekšējo īpašnieku noslēgtais īres līgums jaunajam īpašniekam nebūs saistošs, skaidroja Oša.

Tāpat jaunais Dzīvokļu īres likums paredzēs, ka īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka Dzīvokļu īres likums un attiecīgais īres līgums.

«Atšķirībā no patlaban spēkā esošā likuma īrnieka ģimenes locekļiem nav paredzētas tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam, nav paredzēta solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām, nav paredzētas tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus,» skaidroja Oša.

Savukārt par pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieku varēs būt persona, kas atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši likuma «Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā» noteikumiem. Personām, kurām dzīvokli izīrē palīdzības ietvaros, pašvaldība var noteikt zemāku īres maksu uz laiku, kamēr persona saglabā maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Dzīvojamo telpu, ko pašvaldība piešķīrusi personai saskaņā ar likumu «Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā», aizliegts nodot apakšīrē.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu