«airBaltic», Fliks un «Veriko» vēlas iestāties BAS maksātnespēja lietā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic Corporation» («airBaltic»), tās bijušais vadītājs Bertolts Fliks, kā arī SIA «Veriko» vēlas iestāties kā ieinteresētās personas SIA «Baltijas Aviācijas sistēmas» (BAS) maksātnespējas lietā, kas šobrīd atrodas Rīgas rajona tiesas tiesvedībā.

Lai izlemtu jautājumus par to, vai minētās personas tiesas procesā pieaicināmas, tiesa šodien pasludināja pārtraukumu līdz plkst.15, kad procesa dalībniekiem SIA «Eurobalt Junipro», SIA «Finanšu restrukturizācijas risinājumi» un pašas BAS pārstāvjiem tiks dota iespēja paust savu viedokli par to, vai lietā ir pieaicināmas iepriekš minētās personas.

Lai gan procesa dalībnieki šodien lūdza tiesvedību lietā apturēt saistībā ar tiesā ierosināto BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu, jautājums par to vēl netika lemts. Pirms izlemt par tiesvedības apturēšanu, tiesa nolēma izlemt jautājumu par ieinteresētajām personām.

BAS advokāts Uldis Šneibahs šodien tiesas sēdē lūdza apturēt tiesvedību ne tikai saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, bet arī saistībā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas reģistrēts arī Uzņēmumu reģistrā (UR) un kas ierobežo BAS valdes locekļu civilprocesuālās un Komerclikumā noteiktās tiesības izteikties un sniegt viedokli par BAS maksātnespējas procesu un to atbalstīt vai izteikties par pieteikuma nepamatotību.

Šo lūgumu tiesa noraidīja, norādot, ka minētais Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums, ar kuru nodrošināta cita civilprasība, nav attiecināms uz pilnvarām, kas pirms tā pieņemšanas izsniegtas BAS advokātam, jo maksātnespējas process tiek skatīts sevišķajā tiesāšanās kārtībā. Šis lēmums nav pārsūdzams.

BAS maksātnespējas lieta, kas iepriekš tika ierosināta pēc SIA «Eurobalt Junipro» pieteikuma, no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tika saņemta martā un nodota izskatīšanai tiesnesei Madarai Ābelei. Tiesnese jau 1.martā nolēma apvienot abas BAS maksātnespējas lietas un vienā tiesvedībā skatīt lietu, kas rosināta pēc «Eurobalt Junipro» un SIA «Finanšu restrukturizācijas risinājumi» pieteikumiem.

«Eurobalt Junipro» advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 000 eiro apmērā un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Viņš pauda pārliecību, ka likums paredz apvienot vairākas viena uzņēmuma maksātnespējas lietas, lai nepieļautu situāciju, ka vienam uzņēmumam ir divi administratori. Tāpat Krastiņš atzina, ka tiesvedība saistībā ar ierosināto BAS tiesiskās aizsardzības procesu maksātnespējas lietā būtu apturama. Arī BAS advokāts Uldis Šneibahs sacīja, ka maksātnespējas procesā tiesvedība būtu apturama, jo ir ierosināta uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

«Eurobalt Junipro» īpašnieks un vadītājs Gunārs Silavs laikrakstam «Dienas Bizness» iepriekš neatklāja, ar kādu parādu ir saistīta pēc viņa firmas pieteikuma ierosinātā BAS maksātnespējas lieta. Viņš pastāstīja, ka «Eurobalt Junipro» nodarbojas ar parādu pārpirkšanu un arī šis BAS parāds cesijas kārtībā nopirkts, lai to piedzītu. Silavs arī neatklāja, no kā parāds nopirkts un cik liels tas ir.

«Eurobalt Junipro» vēl pērn figurēja tiesā kā prasītājs lietā pret savulaik zemes īpašumiem bagāto Gati Saknīti par aizdevuma piedziņu. Savukārt 2006.gadā «Eurobalt Junipro» parādījās kā kompānija, kurai Saknīša parakstītās parādzīmes cedēja advokāts Viktors Tihonovs.

Tihonovs savukārt vēl šogad pārstāvēja BAS, kas Rīgas apgabaltiesā cēla prasību saistībā ar «Latvijas Krājbankā» ieķīlāto «airBaltic» akciju atsavināšanu, kā arī pārstāvēja BAS tiesā, kurā tika skatīta BAS pirmā maksātnespējas lieta, ko ierosināja SIA «Veriko». Iepriekš «airBaltic» pārstāvjiem radās aizdomas, ka BAS pats vēlas tikt atzīts par maksātnespējīgu.

Savukārt «Finanšu restrukturizācijas risinājumu» īpašnieks un valdes loceklis Armands Strods žurnālistiem pastāstīja, ka viņa uzņēmums pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā ir ieguvis divas cesijas no «FLS» un «Avelat sargs» par kopumā vairāk nekā 10 000 latu. »«Finanšu restrukturizācijas risinājumi» nodarbojas ar parādu uzpirkšanu un piedziņu,» skaidroja Strods.

Precīzu parādu summu gan viņš neatklāja, vien norādīja, ka tā veidojusies par neapmaksātiem apsardzes un grāmatvedības pakalpojumiem, kuri BAS sniegti pagājušajā gadā.

Pēc «Firmas.lv» informācijas, 2007.gada martā dibinātā «Finanšu restrukturizācijas risinājumi» kopš 2008.gada decembra pilnībā pieder Armandam Strodam, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Iepriekš «Finanšu restrukturizācijas risinājumu» vienīgais īpašnieks bija ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm saistītā SIA «Inpo 7», bet no dibināšanas 2007.gada martā līdz tā paša gada maijam tās īpašnieks bija Jānis Jasāns.

Uzņēmuma nosaukums līdz 2010.gada jūnijam bija SIA «Jānis JJ». Uzņēmuma valdē iepriekš bijuši ne tikai jau minētais Jasāns, bet arī tagadējais īpašnieks Strods un Edgars Šķenderis.

Ne uzņēmuma peļņa, ne zaudējumi «Firmas.lv» datubāzē nav norādīti.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš BAS maksātnespēju tiesā pieprasīja SIA «Veriko» saistībā ar 3600 latu parādu saskaņā ar līgumu par brokeru pakalpojumiem. Tiesa šo pieteikumu noraidīja 6.februārī, tādejādi atzīstot BAS par maksātspējīgu. Tiesas spriedums nebija pārsūdzams.

BAS īpašnieki ir Bertolts Fliks un «Taurus Asset Management Fund Limited». Patlaban BAS pieder viena «airBaltic» akcija.

Laikraksts «Dienas Bizness» iepriekš vēstīja, ka valsts kontrolētās AS «Latvijas Krājbanka» meitasuzņēmums SIA «Atlantijas biroji» pilnībā pārņēmis BAS.

«airBaltic» ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. «airBaltic» flotē ir 34 lidmašīnas - sešas «Boeing 737-500», astoņas «Boeing 737-300», divas «Boeing 757-200», desmit «Fokker 50» un astoņas «Bombardier Q400Next Gen».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu