«Muzikālās otrdienas» Rīgas Sv.Pētera baznīcā plkst. 18.00, 6.04., 17.04. un 24.04.
«Muzikālās otrdienas» Rīgas Sv.Pētera baznīcā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Muzikālo otrdienu koncertus aprīlī aizsāk Babītes Mūzikas skolas audzēkņu koncerts, bet 10.aprīlī- Jauniešu kora VECRĪGA koncerts. Ar gaišu pavasara gaidīšanas prieku diriģenti Normunds Ķirsis un Andra Fenhane iestudējuši korim garīgās mūzikas dziedājumus Jana Kampusa Vodnanska Rorando coeli , Johana Sebastiana Baha kantāti Nr.134 Ein Herz, das seinen Jesu lebend weiss/ Sirds zina, Jēzus ir dzīvs un Alfreda Šnitkes Trīs garīgi kori, aicinot talkā Sv. Franciska draudzes jauniešu kamerkori. Jauniešu koris VECRĪGA savā Lieldienu koncerta repertuārā iekļāvis arī Džona Tavenera Hymn to the Mother of God/ Himna Dievmātei un Žoskēna Deprē Ave Maria. Solisti Inga Žilinska/alts un Jānis Ķirsis/tenors. Muzicē kamermūzikas ansamblis, portālu «Apollo» informēja Ilona Brūvere, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības mediju un komunikācijas projektu vadītāja.
LIELDIENU KONCERTS notiks stundu vēlāk kā ierasts un ieeja būs bez maksas. Pavasara saulgrieži- Lieldienas, ir svētki, kuros pieminam Kristus nāvi un mums dāvāto dzīvību, ko saņemam kopā ar augšāmcelto Jēzu. Līdz ar to mūsu dzīve iegūst jaunu impulsu un dzīvības motivāciju. Kā sludina baznīca, augšāmcelšanās iesākas šajā dzīvē un aizved mūs katru līdz dienai, kad tiksim atbrīvoti no savas grēcīgās dabas. Taču šis piedzīvojums ir jau sācies, mēs to svinam ar skanīgām dziesmām, tādēļ garīgai mūzikai līdz ar pavasara atmodu Lieldienu laikā piemīt īpašs pievilkšanās un dvēseles dziedināšanas spēks, kas ļauj ticēt jaunai atmodai un ik gadu sniedz cerību esības atdzimšanai.
17.aprīlī Muzikālo Otrdienu ietvaros izskanēs festivāla AKORDEONA DIENAS atklāšanas koncerts, turpinot festivāla programmu arī 24.aprīlī. Pirmie akordeonu XIX gs. sākumā sāk spēlēt vācieši, tas ātri gūst popularitāti visā Eiropā. Pirmo nošu burtnīcu akordeonam 1847.gadā izdod Ādolfs Millers/Adolf Mueller, akordeona harmonijas skan spāņu, grieķu, brazīliešu, portugāļu, vācu, ebreju un austriešu tautas dziesmās, klasiskajā franču estrādē, smeldzīgajās, draiskajās krievu tautas melodijās. Latvijā instruments gūst atzinīgu pielietojumu XX gs. pirmajā pusē.
Akordeona dienas ļauj klausītājiem iepazīt akordeonu kā nopietnu klasiskās mūzikas atskaņotājinstrumentu ar plašu koloratūras gammu, dziļu, dzidru melodijas raksturu un neierobežotām repertuāra iespējām.
10.aprīlī koncerta sākums 19.00 Ieeja brīva.