Zviedri Lieldienās «iet raganiņās»

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrāna foto

Stokholmas vienā no centrālajiem laukumiem, «Sergels Torg», ap 100 studentu un jauniešu Lieldienu sestdienā spontāni pulcējās uz spilvenu cīņām, novēroja LETA.

Kā stāstīja garāmgājēji, spontānais, iespējams, sociālajos tīklos organizētais pasākums atstāja nelielu spalvu un pūku kārtu uz laukuma, kas atrodas pie pilsētas kultūras nama «Kulturhuset» un ieejas galvenajā Stokholmas metro stacijā un mezglpunktā «T-Centralen».

Uz notiekošo, kur brīžiem trīs, četri jaunieši cits citu «klapēja» ar spilveniem, noskatījās tūristi un pircēji no tuvākajiem lielveikaliem un iepirkšanās centriem, vairāki dīvaino skatu fotografēja. Spilveni parasti pēc vairākiem sitieniem sāka plīst un izirt, kaisot spalvas un pūkas uz zemes, kur tās gandrīz kā vieglu sniega kārtu pa vienu no Stokholmas pazīstamākiem skvēriem «putināja» vējš.

Netālu no spilvenu cīņas stāvēja daži cilvēki maskās, kuri protestēja pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti- Counterfeiting Trade Agreement/ACTA), izplatot skrejlapas un uzrunājot garāmgājējus. Sarunā ar LETA viens no skrejlapu dalītājiem teica, ka viņam neesot nekāda sakara ar spilvenu cīņu rīkotājiem. Jaunais zviedrs bija pārsteigts, uzzinot, ka Latvijā protesta mītiņš pret ACTA bija noticis jau februāri lielā salā.

LETA arī metro vilcienā pamanīja citu zviedru tradīciju – māti ar mazu meiteni, kurai galvā bija liels lakats, it kā ar pumpām grimēta seja un gari svārki. Māte ar meitu runāja par Lieldienu tradīciju iet «raganiņās», amerikāņu Helovīna garā, apciemojot kaimiņus un mainot mazas pašdarinātas apsveikumu kartiņas pret saldumiem.

Tradīcija cēlusies no tautas ticējumiem un pasakām, it kā Zaļā ceturtdienā visas Zviedrijas raganas lidojušas uz goda mielastu pie paša Nelabā, vietā, ko zviedriski sauc par «zilo kalnu», kas arī aprakstīta kā pļava uzkalnā.

Ejot «raganiņās», zviedri piemin simtiem sievietes, kuras 17.gadsimtā sadedzināja vai citā veidā nogalināja kā raganas, taču raganiņas jeb «Lieldienu vecenītes» nav baisas velna kalpones, drīzāk tēli, kas uzrunā žēlumu un labsirdību cilvēkos. 19.gadsimta sākumā, kad parādījās pirmās «iešanas raganiņās», tajās piedalījušās pārģērbušās vecākas meitenes, arī sievietes, un tā bijusi sava veida ubagošana Lieldienu laikā.

Kā Lieldienu kuriozu avīzes «Dagens Nyheter» portāls «dn.se» apzīmē zviedru jaunāko laiku paradumu tieši Lieldienu brīvdienās milzu daudzumā tirgot lietotas mantas internetā. Interneta tirdzniecības vieta «blocket.se», kas piedāvā iedzīvotājiem iespēju reklamēt lietotas mantas, citos gados otrajās Lieldienās saskaitījusi miljons apmeklētāju un 35 000 jaunu pārdošanas sludinājumu. Par līdzīgu bumu ziņo arī ģimeņu ar bērniem iecienītais interneta tirgus placis «loppi.se» (vārds radies no «loppis», kas zviedru žargonā ir «utene»)

Pārsvarā Lieldienās tiek pārdoti divriteņi un dārza mēbeles, arī bērnu drēbes un mantiņas. «loppi.se» vadītāja Katarīna Bergegorda uzskata, ka Lieldienas zviedriem simbolizējot ziemas beigas, kad daudzas ģimenes pārskata savu apģērbu un citu mantu krājumus, veicot «pavasara tīrīšanas».

Zviedrijā sakarā ar Lieldienām ir līdzīgs skaits brīvdienu kā Latvijā – Lielā piektdiena un otrās Lieldienas. Līdzīgi latviešiem, zviedri Lieldienas atzīmē ar olu krāsošanu un ģimeņu tikšanos, kā arī piekopj kristīgo Lieldienu reliģiskās tradīcijas.

Vienlaikus «dn.se» raksta, ka garās Lieldienu brīvdienas arī kļuvušas par laiku, kad Zviedrijas musulmaņu jaunatnes organizācija rīko savu gadskārtējo kongresu jau 17.gadu pēc kārtas. Pirmais kongress notika 1995.gada Lieldienās, un kopš tā laika Zviedrijas musulmaņu jaunieši pulcējas, izmantojot garās brīvdienas, kuras gan katru gadu notiek citā datumā martā vai aprīlī.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu