Strīdīgās mācību grāmatas autores: Trijās no četrām recenzijām neparādās literatūras kā mākslas uztvere

VISC atzinumam autores nepiekrīt un uzskata, ka VISC atbilde ir «pilnīgi amorfa». VISC viņas aicinājis iepazīties ar recenzentu vērtējumiem, izvērtēt izdevumā izmantoto literāro tekstu atbilstību skolēnu uztveres attīstības īpatnībām konkrētajā vecumposmā, kā arī papildināt metodisko līdzekli ar detalizētiem metodiskajiem ieteikumiem darbam ar mācību grāmatā iekļautajiem daiļdarbiem.

«Ko gan šajā situācijā nozīmē iepazīties un izvērtēt? Jā, esam iepazinušās. Daiļdarbus esam izvērtējušas no dažādiem aspektiem jau daudzkārt. Vienīgais konkrētais norādījums ir papildināt ar metodiskajiem ieteikumiem. Bet ko tieši, ja klāt pievienotas četras recenzijas, kuras ir būtībā pretrunīgas?» neizpratnē ir Stikāne.

Ja jāņem ārā visi daiļdarbi, kas kādam no recenzentiem likušies neatbilstoši, tad jāpārstrādā vairāk nekā puse no mācību līdzekļa. Un nākamajā variantā atkal būs kāds darbs, kas nepatiks kādam recenzentam, piebilst autores.

«Triju no četriem recenzentiem - psiholoģu Daigas Gulbes un Dainas Žurilo, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas - viedoklis mūs nepārliecina, jo tajā neparādās literatūras kā mākslas uztvere. Dažādu žanru daiļdarbi, pat zinātniskās fantastikas romāns, tiek skatīti kā informācija par reālās dzīves notikumiem. Mūsuprāt, tāda vulgārsocioloģiska pieeja literatūrai ir absolūti nepieņemama un liecina par rakstītāju nekompetenci literatūras jomā. Skumji, ka vienai sabiedrības daļai ir tik aprobežoti spriedumi par literatūru,» saka autores.

Neizpratnē par VISC lēmumu neapstiprināt mācību līdzekļu komplektu ir arī izdevniecības «Pētergailis» vadītāja Inguna Cepīte. Viņa ir sašutusi par to, ka VISC vēstulē norādījusi, ka mācību komplekts «Literatūra 9.klasei» ir jāpilnveido, taču nav sniegti konkrēti ieteikumi, kas autorēm un izdevniecībai būtu jādara, lai VISC šo mācību līdzekļu komplektu varētu apstiprināt. Viņa uzskata, ka nevar būt tā, ka viens recenzents iesaka izņemt vienu darbu, cits otru. «Ja iedosim vēl kādam recenzentam, mācību līdzeklī nepaliks vairs neviens literārais darbs,» piebilst Cepīte.

Viņa stāsta, ka ir pievienota vēl vienas psiholoģes recenzija, kura profesionalitātes ziņā neko daudz neatšķiras no jau iepriekš publiskajā telpā nonākušās psiholoģes recenzijas. «Katrā recenzijā ir viedokļi, ko kurš vēlētos, ko nē. Šie dokumenti izskatās visai dīvaini, kā pasūtījums psiholoģēm,» uzskata Cepīte. Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) atbildējusi demokrātiski, vērtēja Cepīte.

Redaktore uzskata, ka sagatavotais mācību komplekts ir labākais no mācību līdzekļiem pēdējo desmit gadu laikā, par kuru ir saņemts ļoti daudz izcilu skolotāju un vecāku vērtējumu, turklāt abas autores ir zinošākās speciālistes bērnu literatūras jomā Latvijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošās recenzijas liecina, ka recenzentiem visvairāk iebildumu ir par Sūzenas Kolinsas fantastikas romāna «Bada spēles» fragmentu iekļaušanu mācību līdzeklī.

Par šo literāro darbu VISC viedokli no bērnu tiesību aizsardzības aspekta paust bija vaicājis arī VBTAI inspekcijai. Tā ieteica izvērtēt nepieciešamību iekļaut literatūras mācību grāmatā mākslīgi radītās nežēlības un vardarbīgas vides aprakstus un situācijas.

«Vienlaikus inspekcija nenoliedz nepieciešamību runāt par šāda veida literārajiem darbiem, vadīt bērnu literārā darba izpratnes procesu, rosināt uz nopietnu, atklātu un godīgu sarunu par vērtībām, par to, ka pasaule ir ļoti daudzveidīga un tajā nedrīkst ignorēt arī dzīves ēnas puses,» teikts vēstulē.

Inspekcija norādījusi, ka šādu sarunu var vadīt pieredzējis un dzīvesgudrs pedagogs, kam ne vienmēr jābūt tieši literatūras skolotājam. Saruna par tēmām, ko rosina Kolinsas romāns «Bada spēles», iederētos gan klases audzinātāja stundās, gan sociālo zinību mācību priekšmeta apguves laikā.

Psiholoģijas maģistre Gulbe norādījuši, ka, iepazīstoties ar komplektizdevumu «Literatūra 9.klasei», viņu, vispārizglītojošā skolā praktizējošu skolas psiholoģi, pārņēmusi plaša emociju gamma, ko nevar nosaukt par pozitīviem pārdzīvojumiem. «Radītie pārdzīvojumi aprakstāmi ar vārdiem bailes, neziņa, šaubas, nožēla. Rodas vēlme saukt pēc palīdzības,» savā recenzijā raksta Gulbe.

Viņai šķiet, ka lielākā daļa mācību grāmatas tekstu nerespektē skolēna intereses un vajadzības, morālo vērtību nostiprināšanu, jo tiek parādīts, cik mazvērtīga var būt cilvēka dzīvība. «Mācību grāmatā ievietotie fragmenti no zinātniskās fantastikas romāna «Bada spēles» liek apšaubīt lielāko daļu pusaudžu spējas, lasot šo romānu, paturēt atmiņā, ka tā ir fantastika,» uzskata psiholoģe.

Savukārt psiholoģijas maģistrei Žurilo nepieņemas šķiet divas Anšlava Eglīša lugas «Spēle ar brāļiem» un «Par purna tiesu». «Lugās attēlotās tēmas dialogos atklāj sabiedrībai sasāpējušas problēmas, kas saistītas ar atkarībām - narkotikām, azartspēlēm, laulības pārkāpšanu, melošanu, manipulēšanu. Komēdijā «Par purna tiesu» aprakstīta vēlme ātri nopelnīt naudu, jo jaunība nav laiks, ko var izniekot, manipulēšana arī ar cilvēku, kas ir ļoti tuvs, ko mīl utt.,» recenzijā norāda Žurilo.

Viņa uzskata, ka šādi aprakstītie un pasniegtie darbi var radīt ilūziju, ka tā dzīvo daudzi, it īpaši, ja literatūras grāmatā tie ievietoti viens pēc otra. «Tekstā paustais noskaņojums neļauj piedzīvot emocionāli pozitīvu, iedvesmojošu pārdzīvojumu, tieši pretēji - attēlota drūmi pelēkā savstarpējās necieņas un atkarību piepildīta ikdiena,» raksta Žurilo. Psiholoģi satrauc, ka pedagogam var pietrūkt argumentu, kāpēc aprakstītais nav patiesība par cilvēkiem un kāpēc tā dzīvot ir neprātīgi.

«Jāatceras, ka mēs dzīvojam laikā, kad modernās tehnoloģijas piedāvā ātru problēmu risinājumu, pusaudži ir pieraduši gūt ātras atbildes, piedzīvot azartu u.tml., pateicoties internetam, datorspēlēm. Daļu pusaudžu nav viegli motivēt ieguldīt savus spēkus un laiku, lai sasniegtu augstākus mērķus, pakāpeniski attīstītu savus talantus,» norāda Žurilo.

Filoloģijas doktore Skaidrīte Lasmane recenzijā raksta, ka mācību grāmata veidota radoši, ko caurvij spēles tēma, kas sasaista dažādos literāros tekstus, kuri tik atšķirīgi gan laikmetu un žanru, gan nacionālo kultūras tradīciju ziņā. «Atzīstama autoru vēlme izglītot skolēnus ne tikai literatūras estētisko vērtību un mākslinieciskās valodas lauka, bet ļaut iepazīt arī vēsturisko pagātni un morālās vērtības, ar kurām bagāti atsevišķi izvēlētie teksti, tādejādi paplašinot literatūras funkcionalitāti,» uzskata recenzente.

Taču arī Lasmane iesaka autorēm pārdomāt Eglīša tekstu piemērotību 9.klases skolēnu interesēm un pusaudžu iespējām uztvert tik sarežģītu, ironiskiem zemtekstiem pārpilnu tekstu, kāda ir luga «Spēle ar brāļiem». Tāpat viņa mudinājusi pārdomāt par Šona Tana «Vāķēšanas» lietderību, kur pārāk blīva vardarbību un atriebības ķēde. «Līdz ar grāmatas atbrīvošanu no mākslinieciski vājākiem tekstiem izzustu virkne nepiedienīgu ainu vai brutālu izteicienu,» rekomendē Lasmane.

Kā ziņots, 9.klases literatūras mācību grāmatā pretenzijas izraisījuši citāti no latviešu klasikas, kuros pieminēts alkohols un citi ļaunumi.

Autores, uzklausot autoritatīvos ieteikumus, kuru arguments ir, ka «mācību literatūras ētiskais aspekts veido pozitīvu emocionālo fonu, kur mācību tematu un uzdevumu saturs veicina pozitīvus emocionālos pārdzīvojumus, tāpēc mācību grāmatā nav ievietojami teksti, kas neatbilst šīm prasībām», vairākus tekstus mainījušas, piemēram, Aleksandra Čaka dzejolis «Modernā idille» aizstāts ar dzejoli «Elēģija logā», darba burtnīcā Aleksandra Čaka dzejoļa «Dzērāja dziesma» vietā ievietots fragments no «Poēmas par ormani», vairākos Čaka dzejoļos, Anšlava Eglīša lugās, maoru teikā, Gundegas Repšes romānā «Alvas kliedziens» un Paula Bankovska stāstā svītrotas rindkopas, teikumi, rindas vai atsevišķi vārdi.

LETA jau ziņoja, ka vairāki desmiti Latvijas literātu nosūtīja vēstuli izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Inai Druvietei (V), aicinot izvērtēt cenzūras un autortiesību pārkāpumus, izstrādājot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu.

Literāti norādīja, ka literatūra, kas neproponē mītus, nav maitājoša, bet gan «tā gudri, redzīgi un godīgi rāda dzīvi», tāpēc mācību satura kontekstā literatūra var būt labs iemesls runāt par sarežģītām tēmām, bailes un nedrošību neslēpjot aiz pazīstamu Latvijas autoru un pat klasiķu - Čaka - radīto tekstu cenzēšanas.

VISC nolikums paredz, ka VISC apstiprina izglītības standartiem atbilstošu mācību literatūru un publisko apstiprinātās mācību literatūras sarakstu.