Viļņā pazuduši 9000 kvadrātmetri bruģa

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/«Scanpix»

Viļņas pašvaldība sākusi dzīt pēdas bazalta bruģakmeņiem, kas pazuduši, veicot galvaspilsētas Ģedimina prospekta rekonstrukciju, vēsta portāls «Diena.lt».

Saskaņā ar informāciju, ko Viļņas mērs Artūrs Zuoks sniedzis Lietuvas Seima Korupcijas apkarošanas komisijai, no vecā bazalta bruģa, kas pilsētas galvenās ielas rekonstrukcijas gaitā izņemts aptuveni 16 000 kvadrātmetru platībā, pazuduši 9000 kvadrātmetru.

Prospekta rekonstrukcija tika veikta laika posmā no 2002. līdz 2008.gadam un budžetam izmaksāja aptuveni 100 miljonus litu (20,4 miljonus latu).

Trešdien Viļņas mērs Artūrs Zuoks vērsās pie galvaspilsētas iedzīvotājiem un lūdza ziņot personiski viņam par visām vietām, kur varētu būt izmantoti vecie bruģakmeņi.

Ceturtdien pēcpusdienā mērs kopā ar pašvaldības ierēdņiem sāka pārbaudīt vietas, par kurām viņam ziņots. Vispirms viņi apskatīja bruģi pie restorāna «Blusyne», bet atzina, ka tas nav ņemts no Viļņas galvenās ielas vecā seguma.

Krietni lielākas aizdomas raisījis autostāvvietas segums pie kādas kafejnīcas Elektrēnu pašvaldības Vieves pilsētiņā netālu no Viļņas, kas ļoti atgādina pazudušos melnā bazalta bruģakmeņus.

«Šī teritorija nepieder galvaspilsētai, tādēļ mēs vērsīsimies policijā un lūgsim veikt izmeklēšanu,» sacījis Viļņas Transporta departamenta vadības pārstāvis Gintauts Ņaura.

Saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Ģedimina prospekta rekonstrukcijas darbu laikā sākta pirmstiesas izmeklēšana.

Pilsētas pašvaldība lūgusi tiesībsargāšanas iestādes noskaidrot, kāpēc Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes ekspertu komanda 2005.gadā izstrādājusi divas gandrīz pilnīgi identiskas atskaites, kas atšķiras vienīgi ar to, ka vienā no tām prospekta rekonstrukcijā izmantotās bruģa plāksnes atzītas par derīgām, bet otrā to kvalitāte apšaubīta.

Proti, gan vienā, gan otrā dokumentā norādīts, ka akmens apstrāde ar atklātu uguni palielina tā jutīgumu pret atmosfēras iedarbību, tomēr vienā papildus ierakstīts vēl viens punkts, kurā apliecināts, ka bruģakmeņi atbilst Lietuvas normatīviem. Abas atskaites vienā un tai pašā dienā parakstījuši vieni un tie paši minētās augstskolas speciālisti.

Atskaites tika pasūtījis uzņēmums «Vilniaus kapitaline statyba».

Pērn Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes eksperti atzina, ka jaunie bruģakmeņi nav pietiekami aukstumizturīgi un jau sākuši drupt.

Kā tagad norādījis mērs, viena atskaite bijusi izdevīga pilsētai, otra - būvuzņēmējam.

Tikmēr bijušais Viļņas vicemērs un toreizējais uzņēmuma «Vilniaus kapitaline statyba» direktora vietnieks Staņislovs Šrūbēns, kas tagad ieņem vides ministra vietnieka amatu, jautājumā par bruģakmeņu pazušanu izteicies, ka mērs vienkārši neprotot skaitīt, jo pats Zuoks esot izteicies, ka liela daļa no minētajiem 16 000 kvadrātmetru nomainīto bruģakmeņu jau toreiz bijuši ļoti izdrupuši.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu