Pagājušajā gadā Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestā vairākkārt pieaudzis policijai izmeklēšanai nosūtīto lietu skaits. Ja 2010.gadā tie bija 67 gadījumi, tad pērn - 318. Ja sākotnēji naudas atmazgāšanas darbiem Latvijā izvēlējās bezpajumtniekus un bijušos cietumniekus, tad pēdējā laikā krāpnieki ķērušies pie nākamās pakāpes.
Kā otrdien vēsta Latvijas Radio (LR), Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Barkāns pastāsta par shēmu, kas pērn kļuvusi par modes kliedzienu Latvijā. Shēma izskatās vienkārša: hakeri, kas parasti sēž vienā valstī, noņem naudu no banku klientu kontiem un pārskaita to uz citām bankām uz zināmiem kontiem, kuru īpašnieki naudu izņem un atdod tālāk vajadzīgām personām.
Starptautiski izmeklētāju žargonā šādus cilvēkus sauc par mūļiem. Sākotnēji šim darbam Latvijā izvēlējās bezpajumtniekus un bijušos cietumniekus, kurus viegli varēja pierunāt apmaiņā pret dažiem desmitiem latu uz viņu vārda atvērt bankas kontu. Taču pēdējā laikā krāpnieki ķērušies pie nākamās pakāpes - pilngadīgu jauniešu vervēšanas, ziņo LR.
Ja pirmā shēmas daļa - hakeru īstenota naudas noņemšana no ārzemju banku kontiem, izmantojot viltus identitāti, saucama par krāpšanu, tad otrā, kura pēdējos gados aktīvi iesaistījušies Latvijas iedzīvotāji, uzskatāma par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu.
Parasti gan uz Latvijas banku kontiem pārskaitītās naudas apjomi nav lieli, vidēji divi trīs trūkstoši latu vienā pārskaitījumā, taču kopā atmazgātās naudas summa pārsniedz miljonu, ziņo LR.
Par dzīvē piespriestajiem sodiem pagaidām runāt nevar, jo nevienā no lietām policija nav pabeigusi izmeklēšanu. Bet aizdomās turēto personu skaits ir iespaidīgs - vairāk nekā 200.
Ziņas par viņiem ir skopas, jo, kamēr lietas nav nonākušas līdz tiesai, viņu vārdi nav publiski zināmi un retajam izmeklēšanas stadijā ir pieaicināts advokāts.
Lielākā daļa naudas saņēmēju izmeklētājiem nevar paskaidrot ne kas viņus savervējis, ne kas sūtījis naudu.
Naudas atmazgātāji mēdz uzķerties uz darba sludinājumiem, kuros kārdināts ar vieglas peļņas gūšanu internetā.
Policijas novērojumi liecina, ka paši savervētie iesaista shēmās jaunus dalībniekus.
Ne vienmēr zagļiem izdodas pie naudas tikt. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests pērn izdeva aptuveni 100 rīkojumus par kontu iesaldēšanu, no kuriem vairāk nekā puse attiecās uz šo naudas atmazgāšanas shēmu, vēsta Latvijas Radio.
Uz Latviju atplūdusī nauda visbiežāk izkrāpta Vācijā, Nīderlandē, pēdējā laikā arī Somijā un Kanādā, retāk Amerikas Savienotajās Valstīs un Itālijā.
