Lietuva darījusi visu, kas bija tās spēkos, lai noskaidrotu informāciju par iespējamu ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumu atrašanos valstī, bet nav saņēmusi pietiekamas ziņas no ASV - šādu viedokli paudusi prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot Eiropas Parlamenta (EP) delegācijas ierašanos Viļņā sakarā ar šo jautājumu.
«Izvirzīts jautājums, vai politiskais izmeklēšanas process pabeigts līdz galam. Nešaubos, ka Lietuva ir viena no atklātākajām valstīm, kas politiskā ziņā izdarīja visu, ko varēja,» viņas teikto citē Lietuvas televīzija.
«Nu, bet juridiskā izmeklēšana nonāca strupceļā tādēļ, ka mēs nesaņēmām papildu informāciju no ASV. Tātad uzskatu, ka politiskā ziņā Lietuva paveikusi visu iespējamo, bet no juridiskā viedokļa izmeklēšana, protams, nav līdz galam pabeigta,» viņa sacījusi.
Jau ziņots, ka EP delegācija Viļņā cenšas noskaidrot, vai izmeklēšana par iespējamo ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumu atrašanos Lietuvā savulaik veikta pietiekami rūpīgi. Kā vēsta portāls «Lrytas.lt», EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja saņēmusi signālus, ka šai ziņā palikuši neatbildēti daudzi būtiski jautājumi.
Delegācija tiksies ar Lietuvas amatpersonām, arī ar prezidentes padomniekiem, un apmeklēs Valsts Drošības departamenta (VDD) bāzi Viļņas tuvumā, Antaviļos, kur saskaņā ar medijos izskanējušo informāciju varētu būt atradusies slepenā ieslodzījuma vieta.
Marta beigās EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja izskatīja jautājumu iespējamajiem slepenajiem cietumiem Polijā, Rumānijā un Lietuvā, kur varēja būt ieslodzītas par terorismu aizdomās turētās personas, kas aizturētas pēc 2001.gada 11.septembra terora uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs.
Aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja līdz galam noskaidrot patiesību iespējamo CIP cietumu lietā un pauda nožēlu, ka dažas Eiropas Savienības (ES) valstis nav pilnībā izmeklējušas pieņēmumus par palīdzību, ko tās varētu būt sniegušas ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei nelikumīgā aizdomās turēto transportēšanā un ieslodzīšanā.
Bijušie Lietuvas valsts un drošības struktūru vadītāji noliedz, ka Lietuvā būtu varējis atrasties CIP cietums.
Lietuvā parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā tika uzsākta pēc tam, kad ASV televīzijas kanāls «ABC News» 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga «Al Qaeda» gūstekņiem.
Saskaņā ar telekanāla apgalvojumu šī ieslodzījuma vieta darbojusies līdz 2005.gada nogalei, bet slēgta, kad presē parādījusies informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā.
2009.gada decembrī Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas rezultātā kā potenciālie CIP cietumi tika identificēti divi objekti, kas varētu būt darbojušies no 2003. līdz 2006.gadam. Tomēr, neskatoties uz videoierakstiem, kuros redzama CIP lidmašīnas nolaišanās Lietuvā, tika secināts, ka nav iespējams noteikt, vai ar šo lidmašīnu tiešām transportēti ieslodzītie.
Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.
Vēlāk atsevišķu izmeklēšanu uzsāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, bet pērn janvārī šī izmeklēšana tika izbeigta, atzīstot, ka nav izdevies iegūt datus, ka Viļņā un tās tuvumā esošajos objektos būtu nelikumīgi turēts apcietinājumā kaut viens kādas citas valsts pilsonis.
Izmeklētāji konstatēja bijušo VDD vadītāju Meča Laurinkus, Arvīda Pocjus un Daiņus Dabašinska darbībā disciplināro pārkāpumu pazīmes, jo viņi par savu darbību nebija informējuši valsts augstākās amatpersonas. Vienlaikus prokurori norādīja, ka bijušie VDD vadītāji pašlaik šajā institūcijā vairs nestrādā un saskaņā ar Lietuvas likumdošanu noilguma dēļ disciplināros sodus viņiem noteikt nav iespējams.
