Tā vairs nav zinātniskā fantastika!

Kad 90. gadu beigās Džims Blasovičs un Džeremijs Beilensons sāka pētīt virtuālo realitāti, šī joma vairāk līdzinājās zinātniskajai fantastikai nekā zinātnei. Kopš tā laika virtuālā realitāte no laboratorijām pārcēlusies uz dzīvojamām istabām, savukārt tās pētniecība kļuvusi par svarīgu mūsdienu pasaules izpratnes līdzekli.

Virtuālā realitāte nav nekas jauns. Kopš senseniem laikiem cilvēki alkst pārvarēt reālās pasaules ierobežojumus. Ievedot iedomātā Virtuālās realitātes tehnoloģiju vēstures muzejā, autori lasītājam liek pakavēties pie dažādām ekspozīcijām: Stāstnieki, Grafika, Skulptūras, Teātris, Manuskripti utt., līdz pienāk kārta ekspozīcijai Dators un internets.

Grāmata aizraujoši iepazīstina ar aizvien virtuālāku pasauli, ko mūsdienās nosaka datu nesēju tehnoloģiju nemitīga attīstība. 
Virtuālā realitāte ietekmē cilvēka dabu, sabiedrību un kultūru visās jomās. Tam ir savas priekšrocības un trūkumi. No šī procesa nav iespējams pilnīgi norobežoties. Ikvienam ir svarīgi saprast, kas «apkārt notiek».

Daļēji paralizēts puisis, izmantojot internetu, strādā organizācijā, kas palīdz afrikāņu bērniem, un pat virtuāli spēlē ar viņiem futbolu. Laulātie izšķiras, jo viens kļuvis atkarīgs no seksa ar avatāru. Ķirurgs no attāluma piedalās sarežģītā operācijā. Pusaudze izdara pašnāvību, jo puisis, ar kuru viņa virtuāli iepazinusies, patiesībā ir... aizvainotas draudzenes māte. Virtuālā realitāte sniedz  lielu labumu un nes lielu postu. Šī grāmata palīdz to aptvert un izvērtēt.

Elpu aizraujošs, ticams un brīžiem biedējošs ir autoru nākotnes redzējums, uzburot gan nākotnes izglītības, gan karjeras un personīgo attiecību virtualizācijas bezgalīgās iespējas.

No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante.