Nacionālajā Arhitektūras padomē lemj par nozīmīgiem priekšlikumiem nozares likumdošanā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Nacionālās arhitektūras padomes (NAP) kārtējā sēdē norisinājusies diskusija par aktuāliem arhitektūras politikas jautājumiem, nozares pārvaldības modeli un iesaistīto institūciju sadarbības mehānismiem, kā ar lemts par nozīmīgiem priekšlikumiem nozares likumdošanā. 

Sēdē izskatītas likumdošanas iniciatīvas, kas saistītas ar Arhitektūras politikas pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam noteiktajiem rīcības virzieniem, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa. 

Rosinātās iniciatīvas nosaka arhitektūras kvalitātes paaugstināšanu, pilnveidojot nozares likumdošanas bāzi, tāpat tās nosaka arhitektūras izglītības kvalitātes uzlabošanu, pilnveidojot esošās un radot jaunas studiju programmas, kā arī tālākizglītības nodrošināšanu nozares profesionāļiem. Rīcības virzieni paredz atbalstu pētniecībai, inovācijām un eksperimentālās arhitektūras projektu attīstībai, veidojot sabiedrības izpratni par kvalitatīvu dzīves telpu un veicinot līdzdalību tās veidošanā. 

Viens no svarīgākajiem arhitektūras politikas rīcības virzieniem ir likuma izstrādāšana nozares sakārtošanai, tāpēc Latvijas Arhitektu savienības darba grupa strādā pie likumdošanas iniciatīvām, kas ir būtiskas gan arhitektūras profesionāļiem, ietverot vienotu pakalpojumu sniegšanas nosacījumu piemērošanu visiem praktizējošiem arhitektiem, gan sabiedrībai kopumā. 

Jaunās iniciatīvas ir saistītas ar arhitektu profesionālās prakses regulējumu brīvās profesijas statusam atbilstošā apjomā un saturā, kā arī arhitektu profesionālās organizācijas statusa noteikšanu, pienākumiem un tiesībām prakses regulējuma jomā. Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus, kas nosaka arhitekta patstāvīgas prakses tiesību iegūšanas un to uzturēšanas pamatnosacījumus.

NAP sēdes balsojumā nolemts konceptuāli atbalstīt Latvijas Arhitektu savienības iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Būvniecības likumā par metu/skiču konkursa piemērošanas nosacījumiem, konkursa norises kārtību, kā arī par pilsētas arhitekta dienesta uzdevumiem un darbības kārtību. 

Padome ir izveidota 2009.gadā saskaņā ar Arhitektūras politikas pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam. NAP ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu. 

Padomi vada arhitekts un Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs. NAP darbojas kultūras ministres padomnieks arhitektūras un radošās industrijas jautājumos Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Arhitektu savienības padomes pārstāvji - arhitekti Viktors Valgums un Edgars Bērziņš, kā arī arhitekte un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Ilma Valdmane. 

NAP kā pieaicinātie eksperti darbojas Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Edgars Treimanis, Zanda Redberga un Elīna Rožulapa, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Dainis Ozoliņš, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte, arhitekts Pēteris Bajārs un citi. 

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu