Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot. Ne valsts, ne pašvaldības pašlaik negrasās īstenot īpašas programmas, lai masveidā glābtu dzīvojamo fondu, trešdien raksta laikraksts «Neatkarīgā».
Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna «Neatkarīgajai» atklāti sacījusi – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs kur dzīvot.
Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem. Tādējādi sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vēl vairākiem desmitiem gadu.
Rubīna stāsta, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu.
«Mums Rīgā māju skaits ir, es gribētu lietot tieši šo vārdu, šaušalīgi liels – seši tūkstoši. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks apkalpo apmēram četrus tūkstošus māju. Nevaram uzrunāt visus šo māju iedzīvotājus. Mājas bez renovācijas var iztikt vēl divdesmit gadus. Dažai ēkai šī robeža ir trīsdesmit gadu,» savukārt Rubīna.
Būvinženieris Jānis Lancers neiesaka celt paniku – ja mājas atjaunos un remontēs, tad tās kalpos vēl 50 gadus. «Konstrukcijas nenoveco, bet noveco savienojuma vietas starp paneļiem un inženiertehniskie tīkli – tie gan jānomaina. Ja netiks darīts nekas, tad visdrīzāk sabruks apkures sistēma. Tā jau ir sapuvusi. Bet cilvēkiem nav naudas, kas to remontēs? Mums nav valsts stratēģijas un politikas mājokļu jautājumā,» būvinženieris izsakās skarbi.
